Divi gadi kopš Draghi ziņojuma: Eiropas telekomunikāciju reformas kavējas
Otrajā gadadienā kopš Mario Draghi konkurētspējas ziņojuma publicēšanas tikai neliela daļa tā ieteikumu ir īstenoti, savukārt digitālajā un telekomunikāciju jomā progress ir vēl lēnāks. Nozares pārstāvji brīdina, ka bez izšķirīgām reformām Eiropa atpaliks tehnoloģiju sacensībā.
Rīt aprit divi gadi, kopš bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Draghi iesniedza savu ziņojumu par Eiropas konkurētspējas atjaunošanu. Pēc mājaslapas draghiwatch.eu datiem, no visiem ziņojumā minētajiem ieteikumiem pilnībā īstenoti ir tikai 15,7 procenti. Digitālo un tehnoloģiju jomā rādītājs ir vēl zemāks — vien 6,4 procenti.
Draghi savā ziņojumā tehnoloģijas izvirzīja par vienu no reformu pamatiem, īpašu uzmanību pievēršot telekomunikācijām kā nozarei, kas nodrošina digitālo suverenitāti un ekonomikas izaugsmi. 5G, optiskā šķiedra un topošie 6G tīkli tiek uzskatīti par mūsdienu ekonomikas pamatu. Tomēr mazāk nekā puse no ar telekomunikācijām saistītajiem ieteikumiem līdz šim ir iekļauti notiekošajās reformās, un neviens nav pilnībā ieviests. Turklāt jau ieviestie pasākumi, piemēram, tehnoloģiju aizliegumi 5G tīklos vai piespiedu kārtā noteikta vara tīklu izslēgšana, galvenokārt rada papildu izmaksas nozarei, nevis veicina investīcijas.
Četras jomas, kur notiek sacensība
Savienojamības joma šobrīd ir cieši saistīta ar mākslīgā intelekta (AI) attīstību, mākoņpakalpojumiem, aizsardzības tehnoloģijām un satelītsakariem. Telekomunikāciju operatori nodrošina datu pārraidi starp AI datu centriem, atbalsta suverēnu mākoņpakalpojumu tirgu, sadarbojas ar aizsardzības nozari, piemēram, dronu apdraudējumu novēršanā, kā arī iesaistās satelītsakaru attīstībā, kur nesen pieņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par spektra sadali.
Nepieciešamās reformas
Nozares pārstāvji uzsver četras galvenās jomas, kurās nepieciešamas pārmaiņas: telekomunikāciju tirgus konsolidācija, lai operatori varētu investēt lielākā apjomā; jauns regulējums — Digitālo tīklu akts, kas paredz, piemēram, neierobežotas spektra licences; kiberdrošības noteikumu pārskatīšana, jo pašreizējā Kiberdrošības akta redakcija, pēc GSMA Intelligence aplēsēm, varētu nozarei un patērētājiem izmaksāt 30–40 miljardus eiro; kā arī Mākoņa un AI attīstības akts, kas stiprinātu Eiropas neatkarību šajās jomās.
Salīdzinājumam tiek minēts, ka laikā, kamēr Eiropa gaida ziņojuma ieteikumu ieviešanu, AI aģenti spētu īstenot vairāk nekā 120 tāda mēroga uzlaušanas incidentus, kāds jūlijā skāra uzņēmumu Hugging Face.
