Dīzeļdegvielas akcīzes samazinājums patērētājiem nesis tikai daļēju efektu
KP analīze liecina, ka no aprīļa līdz jūnijam dīzeļdegvielas akcīzes samazinājums cenas pazemināja vidēji par 4,95 centiem litrā, kas ir aptuveni 58% no plānotā samazinājuma. Cenu kāpumu pirmajā pusgadā galvenokārt noteica iepirkuma izmaksu pieaugums, nevis tirgotāju uzcenojumi.
Konkurences padome (KP) publicējusi secinājumus par degvielas tirgus attīstību šī gada pirmajā pusgadā. Padome analizēja cenu izmaiņas pēc tam, kad 1. aprīlī tika samazināts dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis, kā arī vērtēja benzīna un autogāzes situāciju.
KP norāda, ka 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenu pieaugumu galvenokārt veicināja iepirkuma cenu kāpums starptautiskajos tirgos. Mazumtirgotāju uzcenojumi būtiski nepalielinājās — benzīnam tie no vidēji 0,111 eiro litrā janvārī samazinājās līdz 0,07 eiro maijā, bet jūnijā atgriezās aptuveni janvāra līmenī. Dīzeļdegvielai uzcenojums svārstījās no 0,066 līdz 0,089 eiro litrā, liecina KP aprēķini.
Akcīzes samazinājuma ietekmes novērtējums liecina, ka, samazinot nodokli, dīzeļdegvielas cenai vajadzēja kristies par aptuveni 8,6 centiem litrā ar PVN. Faktiski laikā no aprīļa līdz jūnijam cenas bez atlaidēm bija vidēji par 4,95 centiem litrā zemākas, kas atbilst 58% pārnesei. Pēc pirmās nedēļas efekts saruka — no 6. aprīļa tas stabilizējās ap 4,52 centiem jeb 53%. Ar sintētisko kontroles grupu balstītu metodi iegūts vērtējums 61–64% apmērā.
KP uzsver, ka nepilnīga pārnese pati par sevi nenozīmē tirgotāju peļņas pieaugumu. Dati liecina, ka uzcenojumi bijuši samērā stabili, tādēļ daļa ieguvuma varējusi izpausties atlaižu veidā.
Salīdzinot Baltijas valstis, KP secināja, ka Latvijas degvielas cenu dinamika janvārī–jūlijā bijusi līdzīga kaimiņvalstīm un ES vidējam līmenim. Savukārt autogāzes tirgū cenu kāpumu galvenokārt noteica iepirkuma izmaksas, ģeopolitiskā situācija Hormuza šaurumā un loģistikas izmaksu pieaugums.
KP arī norāda, ka Latvijā autogāzes fiskālais slogs ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Akcīzes likme Latvijā ir 343 eiro par tonnu — par 77,7% augstāka nekā Igaunijā (193 eiro), bet par aptuveni 8,1% zemāka nekā Lietuvā (370,9 eiro). Latvijā papildus tiek piemērota drošības rezervju maksa 81,26 eiro par 1000 kilogramiem naftas produktu.
KP turpinās tirgus uzraudzību līdz gada beigām, gala ziņojumu plānojot publicēt 2027. gada februārī.
