Dokumentālā filma atklāj Eimijas Gudmanes neatkarīgo žurnālistiku un Austrumtimoras slaktiņa liecības
Jaunā dokumentālā filma “Steal This Story, Please!” iepazīstina ar žurnālisti Eimiju Gudmani un viņas pieeju stāstiem – būt to cilvēku pusē, kurus notikumi skar visvairāk. Filmā viņa atceras 1991. gada Dili slaktiņu, kad Indonēzijas karavīri nogalināja 271 protestētāju.
Eimija Gudmane, raidījuma “Democracy Now!” veidotāja, saka, ka ekskluzīvu ziņu viņa uzskata par neveiksmi. Jaunā dokumentālā filma par viņas karjeru – “Steal This Story, Please!” – režisori Tia Lesina un Karls Dīls, parāda, kā Gudmane četru desmitgažu laikā strādājusi neatkarīgo žurnālistiku. Viņa ļāvusi filmētājiem ieskatīties savā dzīvē, lai popularizētu pārliecību, ka svarīgi stāsti jādalās visā pasaulē.
“Democracy Now!” ir stundu gara ikdienas ziņu programma, kas veidota Ņujorkā un tiek pārraidīta internetā un sabiedriskajos kanālos. To finansē skatītāju ziedojumi, un tā nepieņem reklāmas, sponsorēšanu vai valsts dotācijas. Gudmane uzsver, ka karš netiek atspoguļots “pateicoties ieroču ražotājiem”, bet klimata ziņas – nevis “pateicoties naftas vai ogļu kompānijām”. Filmas sākumā viņa izseko Donalda Trampa klimata padomnieku Polu Grifitu 2018. gada klimata samitā Katovicē; viņš mēģina no viņas izvairīties.
Dokumentālā filma atspoguļo arī Gudmanes darbu Austrumtimorā. 1991. gada novembrī viņa un žurnālists Alans Nērns bija Dili pilsētā, kad Indonēzijas armija atklāja uguni uz protestētājiem Santa Krusa kapsētā, nogalinot 271 cilvēku. Karavīri ar šautenēm un zābakiem sita arī žurnālistus; Nērnam tika lauzts galvaskauss. Gudmane atceras, ka pirmais krita zēns, kurš bija pacēlis rokas “V” zīmē. Viņu liecības palīdzēja pievērst uzmanību okupācijai, kas beidzās ar 1999. gada referendumu un neatkarību 2002. gadā.
Gudmane saka, ka žurnālista darbs ir atrasties “tajā pusē, uz kuru tiek vērsts trieciens”, un dot balsi parastiem cilvēkiem. Viņa uzsver, ka svarīgi ir sekot līdzi notikumiem ilgtermiņā un klausīties. Filma atzīmē arī “Democracy Now!” 30. gadadienu un atgādina Mārtiņa Lutera Kinga 1967. gada runu pret Vjetnamas karu. Gudmanes vēstījums: turpināt ziņot un ļaut cilvēkiem pašiem izstāstīt savus stāstus.
