Dokumentālists Ivars Zviedis: sērošanu, tāpat kā daudz ko citu, var uztrenēt
Dokumentālo filmu veidotājs Ivars Zviedis Latvijas Radio raidījumā stāsta par darbu pie filmas "Sērošanas ceļvedis" un sarunām ar psihoterapeitu Artūru Utinānu. Viņš runā arī par to, kā dokumentālais kino veidojas ārpus kameras ieslēgšanas un izslēgšanas brīžiem.

Dokumentālo filmu režisors Ivars Zviedis Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pastāstīja par savu darbu un par jaunāko filmu ieceri "Sērošanas ceļvedis". Zviedris ir filmu "Dokumentālists", "Līdz nāve mūs šķirs" un "Kaprači" autors.
Par sērošanu viņš sarunājies ar psihoterapeitu Artūru Utinānu. Sarunu bijis vairāk, un daļa no tām, iespējams, parādīsies filmā "Sērošanas ceļvedis". No šīm sarunām režisoram palikusi doma, ka sērošanā cilvēks var uztrenēt gandrīz visu.
Par ko vēl runāja raidījumā
Raidījumā Zviedris skaidroja, kāpēc dokumentālais kino nesākas un nebeidzas ar brīdi, kad kamera tiek ieslēgta vai izslēgta. Viņš pastāstīja arī, kā gadu gaitā turpinājušās viņa un purva Intas attiecības. Tāpat tika apspriests, kādi šķēršļi mūsdienās jāpārvar cilvēkam, kas vēro notiekošo.
Saruna skāra arī to, ko filmu varoņi iemācījuši pašam režisoram. Raidījuma anotācijā šie jautājumi minēti kā galvenās sarunas tēmas.


