Droni nav brīnumieroči: Ukrainas panākumi nedrīkst maldināt par aizsardzības vajadzībām
Eksperti brīdina, ka pārmērīga paļaušanās uz droniem var novest pie citu svarīgu ieroču sistēmu nepietiekama finansējuma, kas nāktu par labu tikai Krievijai.
Ukraina ir veiksmīgi izmantojusi bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu Krievijas militārajiem un civilajiem mērķiem, tostarp naftas termināļiem un kuģiem. Tomēr, kā norāda eksperti, dronu efektivitāte nedrīkst radīt iespaidu, ka tie ir vienīgais nepieciešamais ierocis.
Lai gan droni ir palīdzējuši Ukrainai atspiest Krievijas Melnās jūras floti, tie nespēj pilnībā kontrolēt jūru, jo Ukrainai trūkst savas flotes. Zviedrijas virsadmirāle Eva Skoog Hasluma uzsver, ka droni ir tikai daļa no militārās sistēmas – tie var kalpot kā sensori, ieroču nesēji un loģistikas rīki, bet bez tradicionāliem ieročiem, piemēram, fregatēm, nevar iztikt.
Ukrainā notikušas domstarpības starp aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu, kurš atbalsta plašu dronu izmantošanu, un armijas komandieri Oleksandru Sirski, kurš dod priekšroku tradicionālai karošanai. Abi galu galā tika atlaisti.
Sabiedrībā izplatītais naratīvs, ka droni ir lēts un efektīvs risinājums, rada spiedienu uz politikas veidotājiem samazināt finansējumu tradicionālajai bruņojumam. Eksperti brīdina, ka šāda pieeja ir bīstama un nāk par labu tikai Krievijai. Tehnoloģijas strauji attīstās, un droniem drīzumā var parādīties efektīvi pretpasākumi, piemēram, lāzerieroči. Tāpēc nepieciešams līdzsvarots ieguldījums gan jaunajās, gan tradicionālajās aizsardzības sistēmās.
