Dublinā eiropeiskie lauksaimnieku līderi protestē pret plānotajiem KLP finansējuma samazinājumiem
Īrijas galvaspilsētā Dublinā 13. novembrī notika Eiropas lauksaimnieku organizāciju mītiņš pret Eiropas Komisijas piedāvātajiem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma griezumiem 2028.–2034. gada ES budžetā. Lauksaimnieku pārstāvji brīdina, ka KLP līdzekļi varētu sarukt par 24%.
Īrijas galvaspilsētā Dublinā piektdien, 13. novembrī, pulcējās Eiropas lauksaimnieku organizāciju vadītāji, lai paustu bažas par Eiropas Komisijas piedāvātajiem ES budžeta samazinājumiem. Mītiņu rīkoja Īrijas Lauksaimnieku asociācija (IFA), un tā galvenā tēma bija plānotie griezumi Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) — ES sistēmai, kas nodrošina finansiālu atbalstu lauksaimniekiem. Šie griezumi ietekmētu zemniekus gan Īrijā, gan citur Eiropā.
Dalībnieku vidū bija ES lauksaimnieku organizāciju apvienības COPA prezidents Massimiliano Giansanti, lauksaimniecības kooperatīvu apvienības COGECA prezidents Lennart Nilsson, COPA viceprezidents no Čehijas Jan Dolezal, IFA prezidents Francie Gorman, kā arī Francijas un Spānijas lauksaimnieku pārstāvji. Pasākums notika dažu minūšu attālumā no Eiropas Politiskās kopienas samita, kurā ES līderi apsprieda Eiropas nākotni ar tēmu “Eiropa — spēcīga, droša un savienota”.
Būtiskākais — budžeta apmērs
Lauksaimnieku satraukumu izraisa ierosinātais ES budžets 2028.–2034. gadam, kurā KLP finansējums varētu samazināties par 24% — no 387 miljardiem eiro līdz 300 miljardiem eiro. Īrijas lauksaimniecībai tas varētu nozīmēt aptuveni 2,5 miljardu eiro zaudējumu. Eiropas lauksaimnieku vadītāji jau iepriekš brīdinājuši, ka šādi samazinājumi lauksaimniekiem un kooperatīviem visā ES būtu “vienkārši nepanesami”.
Aicinājums politiķiem
Copa-Cogeca komunikācijas un mobilizācijas direktors Jean Baptiste Boucher uzsvēra KLP maksājumu nozīmi un teica, ka politiskajiem līderiem jāsaprot, ka KLP ir vērts aizstāvēt. Pēc viņa teiktā, KLP Eiropu aizsargā jau vairāk nekā 60 gadu, bet iespēja ilgtspējīgi un par pieejamu cenu pabarot 450 miljonus eiropiešu ir lauksaimnieku nopelns. Viņaprāt, tuvākās nedēļas ir izšķirošas KLP aizsardzībai.
Nilsson mītiņu nosauca par “savlaicīgu” un atkārtoja, ka lauksaimnieki “nevēlas redzēt nekādus KLP samazinājumus”. Viņš uzsvēra, ka svarīgs ir ne tikai finansējuma apmērs, bet arī KLP struktūra — nauda jāvirza aktīvajai lauksaimniecībai, atbalstot investīcijas gan zemnieku saimniecībās, gan kooperatīvos.
