Džeimsa Veba teleskops pirmoreiz novēro mainīgus ūdens mākoņus uz brūnā pundura
Astronomi ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu pirmo reizi tieši novērojuši, kā ūdens mākoņu biezums mainās uz objekta ārpus Saules sistēmas. Objekts WISE 0855 ir brūnais punduris, kas atrodas aptuveni 7,5 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Zinātnieki ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu pirmo reizi tieši novērojuši, ka ūdens mākoņu biezums uz objekta ārpus Saules sistēmas laika gaitā mainās. Pētītais objekts WISE 0855 ir brūnais punduris, kas atrodas aptuveni 7,5 gaismas gadu attālumā no Zemes. Par atklājumu ziņo zinātnes jaunumu portāls “EurekAlert!”.
Kas ir WISE 0855
Brūnie punduri ir objekti, kas veidojas līdzīgi zvaigznēm, taču tiem nepietiek masas, lai ilgstoši uzturētu ūdeņraža kodolsintēzi kodolā. WISE 0855 izmērs ir aptuveni Jupitera lielumā. Astronomu uzmanību objekts piesaistījis ar ļoti zemo temperatūru un sarežģīto atmosfēru. Lai gan tas zināms jau vairāk nekā desmit gadus, tā atmosfēras procesos vēl joprojām ir daudz nezināmā.
Kā veikti novērojumi
Pētījumu vadīja Arizonas Universitātes astronome Britānija Mailza. Viņas komanda WISE 0855 novēroja aptuveni 11 stundas un ik pēc 15 minūtēm ieguva objekta gaismas spektru. Tas ļāva izsekot atmosfēras izmaiņām un noteikt, kā mākoņu struktūra mainās, objektam griežoties. Novērojumi apliecināja, ka ūdens mākoņu biezums nav nemainīgs. Tas ir pirmais tiešais šāda veida pierādījums par ūdens mākoņu mainīgumu ārpus Saules sistēmas.
Dzīvības jautājums
WISE 0855 nav uzskatāms par otru Zemi. Objekts ir ārkārtīgi auksts, un tā atmosfēra būtiski atšķiras no Zemes atmosfēras. Ūdens mākoņu klātbūtne vien nenozīmē, ka tur varētu pastāvēt dzīvība. Zinātniekiem vispirms būtu jānoskaidro vēl daudzi apstākļi, tostarp, vai tur iespējams šķidrs ūdens un vide, kurā varētu norisināties dzīvībai nepieciešamie procesi.
Kāpēc tas svarīgi
Pētījums rāda, ka ar jaunākajām tehnoloģijām var ne tikai noteikt vielas tālu objektu atmosfērā, bet arī vērot, kā atmosfēras laika gaitā mainās. Izpratne par mākoņu veidošanos un mainību palīdzēs precīzāk interpretēt novērojumus par attālu planētu temperatūru, ķīmisko sastāvu un iespējamo piemērotību dzīvībai. Tas arī palīdz labāk izprast gan brūnos pundurus, gan planētas ārpus Saules sistēmas.
