Džoakīno Rosīni operu ārijas esot sacerētas pat restorānā: stāsti par itāļu komponistu

Latvijas Radio 3 Klasika ciklā "Vai zini?" eksperti skaidro dažādus terminus, stāsta par artefaktiem un neparastām idejām. Jaunākajā stāstā uzmanības centrā ir itāļu operu komponists Džoakīno Rosīni, kura dzīves epizodes atklāj ne tikai talantu, bet arī humora izjūtu. Raidījuma autores ir radio programmu vadītāja Rūta Paula un muzikoloģe Karina Bērziņa.

Atšķirīgi vērtējumi

Vācu dzejnieks Heinrihs Heine Rosīni dēvējis par "Itālijas sauli", krievu dzejnieks Puškins – par "Eiropas lutekli Orfeju", bet itāļu darbinieks Madzini – par "varenuma un drosmes titānu". Komponists Rihards Vāgners viņu, savukārt, nevarēja ciest un nosauca par "mākslīgo puķu veiklo fabrikantu".

Straujš sākums

Rosīni piedzima muzikālā ģimenē, mācījās dziedāšanu un spēlēt vijoli, altu un čellu, taču visvairāk viņu saistīja komponēšana. Kāda cita komponista vietā viņš sacerēja operu "Laulību vekselis" vienam no Venēcijas operteātriem. Tolaik viņam bija 18 gadu. Jau divdesmit gadu vecumā par viņu runāja, ka esot slavenāks par pašu Napoleonu. Pēc stāstītā, āriju viņš varēja uzrakstīt uz salvetes restorānā, kamēr pavārs gatavoja risoto, bet "Seviļas bārddzini" sarakstīja tikai divās nedēļās.

Neveiksmīga pirmizrāde

"Seviļas bārddziņa" pirmizrāde nenotika tā, kā komponists vēlējies. Viņš esot ieradies brūnā uzvalkā, kas operpublikai nepatika, un kopā ar viņu uz skatuves iznācis kaķis, tāpēc skatītāji svilpuši un smējušies. Opera tapa steigā, un uvertīrai izmantota cita Rosīni operas mūzika. Rosīni veica dažus būtiskus labojumus, un otrajā izrādē, kad viņš bija ģērbies melnā tērpā, publika beigās izrādīja sajūsmu. Vēlāk darbs kļuva par vienu no pasaulē populārākajām operām.

Humors un pēdējais darbs

Pēc neveiksmīgās operas "Kīrs Babilonijā", kurā svarīga loma bija kuģim, Rosīni pasūtījis konditoram kuģa formas torti un kopā ar draugiem to apēdis. Kādā gadījumā viņš operā piešķīra intendanta favorītei, kura dziedāja falši, āriju ar vienu vienīgo noti – pirmās oktāvas sibemolu, bet pārējo veidoja orķestris. 37 gadu vecumā Rosīni uzrakstīja pēdējo operu "Vilhelms Tells" un pēc tam 40 gadus nekomponēja.