Humoristisks skatījums uz mednieku stāstiem un valodas izcelsmi
Laikraksta Diena sestdienas izdevuma teksts ar humora pieskaņu piedāvā netiešu versiju, ka valoda radusies mednieku stāstu uzlabošanai. Autors ironiski apspriež arī to, cik kaislīgi medniecības pārmaiņas tiek apspriestas mūsdienu Latvijā.
Latvijas laikrakstā Diena publicētajā sestdienas izdevuma tekstā ar nosaukumu «Mednieku stāsti» ironiskā tonī aplūkota doma, ka cilvēku valoda varētu būt radusies tieši mednieku stāstu dēļ. Teksts ir autora humoristisks vērojums, nevis zinātnisks pētījums, un tā fragments sniedz šādu skatījumu.
Valoda kā stāstu rotājums
Autors raksta, ka vairāki lingvisti uzskata mednieku stāstus par senākiem nekā pati valoda. Tālāk viņš ar pārspīlējumu apgalvo, ka valoda radusies, lai stāsti būtu spilgtāki. Pēc viņa versijas, bez vārdiem bija grūti parādīt, cik ātri skrējis briedis vai cik augsts bijis mamuts. Tāpēc esot jāceļ akmeņu krāvumi gar alas sienu. Tie esot bijuši nedroši, jo cementu vēl neviens nebija izgudrojis, un reizēm rādītājs pats nosities brūkošu akmeņu čupā.
Medniecība un mūsdienu strīdi
No senatnes teksts pāriet uz mūsdienām. Autors uzskata, ka mednieku stāsti ir nepieciešami latviešu valodas saglabāšanai. Viņš norāda, ka reta ir joma, kurā pārmaiņas tiktu apspriestas tik kaislīgi kā medniecībā. Par apgalvojumu spektru viņš min izteikumus no «viss iet uz grunti» līdz «paši vainīgi» un «beidzot veidojas normāla kārtība».
Tekstā ir arī joks par latviešu valodas nabadzību lamuvārdos. Pēc autora domām, citādi daudzus medniekus būtu aprakuši paši veltie «akmeņu» jeb biezo vārdu krājumi. Cilvēks, kas medniecībā nav iesvaidīts, viņaprāt, mēģinot izprast lietas būtību, parasti kļūdās. Viņš aizmirst, ka valodu mednieki radījuši nevis patiesības noskaidrošanai, jo to noskaidro ar ieročiem, bet gan stāstu paspilgtināšanai.
Avota fragments ir īss, un konkrētas medniecības pārmaiņas tajā nav nosauktas.
