ECB paaugstina procentu likmes, lai apturētu inflācijas kāpumu eirozonā
Eiropas Centrālā banka paaugstinājusi procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, jo Tuvo Austrumu konflikts turpina spiest augšup energoresursu un inflācijas rādītājus eirozonā. Igaunijas Bankas pārstāvis Julo Kāziks skaidro, ka riski joprojām ir augsti, taču ekonomikas izaugsme paliek noturīga.
Eiropas Centrālās bankas padome nolēmusi paaugstināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, cenšoties atgriezt inflāciju eirozonā pie mērķa līmeņa – diviem procentiem. Vislielāko ietekmi uz finanšu tirgiem atstāj depozīta likme, kas tagad pieaugusi līdz 2,5 procentiem. Par to raksta Igaunijas Bankas pārstāvis Julo Kāziks.
Jau vairāk nekā pusgadu ilgstošais konflikts Tuvajos Austrumos turpina spiest augšup energoresursu cenas, tādējādi veicinot vispārējo inflāciju. Augustā inflācija eirozonā paātrinājās līdz 3,3 procentiem (jūlijā – 2,9 procenti), galvenokārt energoresursu sadārdzinājuma dēļ. Straujāku cenu kāpumu palīdzēja mīkstināt pārtikas cenu pieaugums, kas izrādījies lēnāks nekā prognozēts.
Enerģijas cenu risks saglabājas
Naftas cena pieaugusi līdz 100 ASV dolāriem par barelu, taču vēl vairāk satrauc gāzes cenu kāpums Eiropā – tā pieaugusi gandrīz 2,5 reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu, no 33 līdz 80 eiro par megavatstundu. Tomēr gāze joprojām ir krietni lētāka nekā 2021.–2022. gadā, kad 2022. gada augustā cena sasniedza aptuveni 340 eiro par megavatstundu.
Lēnāks pārtikas cenu pieaugums var izrādīties īslaicīgs – risku rada graudu sadārdzinājums pasaules tirgū, laikapstākļu anomālijas, ko izraisījusi El Ninjo parādība, kā arī augstāku enerģijas un mēslojuma izmaksu pārnese uz pārtikas galaproduktu cenām.
Ekonomika saglabā noturību
Neraugoties uz sarežģīto situāciju, eirozonas ekonomika demonstrējusi labu noturību – otrajā ceturksnī IKP pieauga par 1,2 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Gan patēriņš, gan eksports palicis spēcīgs, un izaugsmi veicinājuši arī lielāki valsts sektora izdevumi. Tomēr trešajā ceturksnī gaidāma zināma palēnināšanās, jo vasaras karstums traucēja kuģošanu pa Reinu, samazināja elektroenerģijas ražošanu ūdens trūkuma dēļ un skāra lauksaimniecības nozari.
Septembrī ECB pārskatījusi savu prognozi tuvāko gadu ekonomiskajai attīstībai, ņemot vērā vairākus alternatīvus scenārijus. Prognozes rāda, ka nākamajā gadā konflikta ietekmei vajadzētu mazināties, tuvinot inflāciju mērķa līmenim, taču riski, ka inflācija izrādīsies augstāka nekā prognozēts, paliek augsti. Neraugoties uz enerģētikas šoku, eirozonas ekonomikai prognozēts pieaugums – 1,4 procenti 2027. gadā un 1,5 procenti 2028. gadā, kas ir labas ziņas arī Igaunijai, kuras labklājība cieši saistīta ar galveno tirdzniecības partneru ekonomikas gaitu.
Papildus īstermiņa likmēm strauji pieaugušas arī ilgtermiņa valsts obligāciju procentu likmes, atspoguļojot finanšu tirgu bažas par straujo parāda pieaugumu, ko pastiprinājis palielinātais obligāciju apjoms, kas emitēts mākslīgā intelekta investīciju segšanai. Tas skar arī Igauniju, jo lielā budžeta deficīta finansēšanai aizņemtā nauda izmaksās dārgāk.
