EEAS cīnās par savu nākotni budžeta samazinājumu un pilnvaru kara apstākļos
Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS) saskaras ar krīzi, jo tam trūkst skaidras misijas un tas zaudē cīņā par resursiem ar Eiropas Komisiju. Augstā pārstāve Kaja Kallasa sola reformas, bet dalībvalstis vēl nav izklāstījušas konkrētus plānus tā stiprināšanai.
EEAS vēsture un pašreizējās problēmas
Kad ES līderi 2011. gadā izveidoja bloka diplomātisko dienestu, mērķis bija dot Eiropai spēcīgāku un vienotāku balsi pasaulē. Taču tipiskā ES stilā līderi nevēlējās, lai šī balss būtu pārāk spēcīga, tādēļ jaunajam augstajam pārstāvim tika doti divi priekšnieki – ES Padome un Eiropas Komisija. Gadu desmitu vēlāk šis haotiskais kompromiss sāk brukt.
EEAS, kuru tagad vada bijusī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, saskaras ar budžeta samazinājumiem, talantu trūkumu un politikas instrumentu neesamību, kas nepieciešami tās diplomātiskās lomas īstenošanai. Vienlaikus notiek ilgstoša cīņa ar Komisiju, kurai ir daudz lielāki finanšu resursi un politikas sviras.
Komisijas iejaukšanās diplomātijā
Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir izmantojusi krīzes situācijas, lai stiprinātu savu diplomātisko profilu. Piemēram, 2024. gadā viņa devās uz Ēģipti, lai parakstītu 7 miljardu eiro ekonomisko partnerību bez formāla ES līderu mandāta. Arī fon der Leienas štāba priekšnieks Bjerns Seiberts 2025. gada novembrī piedalījās augsta līmeņa sarunās ar ASV par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā. Pagājušajā nedēļā Komisija uzņēma Taliban delegāciju, lai apspriestu migrācijas jautājumus.
Īpaši asa cīņa notiek par ietekmi Tuvajos Austrumos. Komisāre Dubravka Šuica ir pārņēmusi vadošo lomu attiecībās ar Izraēlu, lai gan daudzi EEAS uzskata, ka tai būtu jābūt dienesta atbildībā. Šuica jūnijā apmeklēja Izraēlu, lai pagarinātu divu ES misiju mandātu palestīniešu teritorijās, un tur rīkoja preses konferenci kopā ar Izraēlas ārlietu ministru Gideonu Saāru, kurš iepriekš bija pārtraucis saziņu ar Kallasu pēc tam, kad viņa esot lietojusi vārdu "apartēīds", lai aprakstītu viņa valsti.
Personiskā sāncensība un talantu aizplūšana
EEAS un Komisijas darbinieki apraksta personisku sāncensību starp Kallasu un fon der Leienu. Kallasas atklātais stils ir sāpinājis fon der Leienas piesardzīgāko pieeju. Vairākkārt Komisijas pārstāvji oficiāli norobežojušies no Kallasas publiskajiem izteikumiem.
Fon der Leiena ir pārvilinājusi talantus no EEAS kopš sava otrā pilnvaru termiņa sākuma 2024. gadā. Starp viņiem ir Saimons Mordī, bijušais EEAS ģenerālsekretāra vietnieks, kurš tagad ir Komisijas galvenais diplomātiskais padomnieks. Viņš ir viens no galvenajiem jaunās Eiropas drošības stratēģijas arhitektiem, kurā EEAS ir paredzēta tikai ierobežota loma.
Nākotnes perspektīvas
Kallasa ir paziņojusi par jaunu augsta līmeņa darbinieku pieņemšanu un sola iekšējās reformas pēc vasaras. Tomēr ne visi ir pārliecināti, ka tas būs pietiekami. Viens ES amatpersona norādīja, ka Padomē un Komisijā ir grupa, kas vēlētos EEAS izformēt. Aizstāvji ir vājāki. Dalībvalstis joprojām nav iesniegušas konkrētus priekšlikumus dienesta stiprināšanai.
