EIB aptauja: 53% Latvijas iedzīvotāju enerģijas cenu kāpums mazinājis pirktspēju
Eiropas Investīciju bankas aptauja rāda, ka 53% Latvijas iedzīvotāju enerģijas sadārdzinājums pēdējā gada laikā būtiski samazinājis pirktspēju. Vienlaikus 40% ir ierobežojuši izdevumus pārtikai vai veselības aprūpei.
Latvijā vairāk nekā pusei iedzīvotāju – 53% – enerģijas cenu pieaugums pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski samazinājis pirktspēju. Tas izriet no Eiropas Investīciju bankas (EIB, Eiropas Savienības finanšu institūcijas) klimata aptaujas, par kuru aģentūru LETA informēja pati banka. Rezultāti rāda, ka augošās cenas ietekmē ikdienas tēriņus un paradumus, bet cilvēki no enerģētikas pārkārtošanas galvenokārt gaida stabilākas vai zemākas cenas.
Ietekme uz maciņu
Aptaujā 15% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka enerģijas cenu ietekme uz pirktspēju bijusi ļoti izteikta. Savukārt 40% augošo cenu dēļ samazinājuši izdevumus par pārtiku vai veselības aprūpi. Parādi radušies, bija jālūdz finansiāla palīdzība vai jāatliek rēķinu apmaksa 24% aptaujāto; ES vidēji tā atbildējuši 16%. Apkures intensitāti mājokļos samazinājuši 15% latviešu, bet ES vidēji – 34%.
Pārvietošanās paradumi
Kopumā 56% Latvijas iedzīvotāju mainījuši automobiļa izmantošanas paradumus. Ikdienas pamatvajadzībām, piemēram, iepirkšanās vai ārsta apmeklējumiem, braucienu skaitu samazinājuši 25%, bet 29% atteikušies no brīvdienu izbraucieniem vai tuvinieku apciemošanas. Individuālos braucienus ar auto koplietošanu, sabiedrisko transportu vai velosipēdu aizstājuši 25%, bet 10% sākuši braukt lēnāk, lai ietaupītu degvielu.
Ko gaida no enerģētikas pārkārtošanas
Stabilākas vai zemākas enerģijas cenas kā galveno ieguvumu minējuši 33% aptaujāto – augstākais rādītājs ES, kur vidēji tā domā 21%. 2022. gadā galvenais ieguvums bija mazāka atkarība no importētās naftas un gāzes. Kopumā 78% sagaida stabilākas cenas, 74% – mazāku atkarību no importētajiem energoresursiem, 66% – klimata pārmaiņu palēnināšanos. Pārkārtošanu par steidzami nepieciešamu uzskata 58% latviešu, ES vidēji – 75%.
Nākamo trīs gadu laikā mājokļus siltināt plāno 36% (ES vidēji 24%). Mazoglekļa enerģijai prioritāti vēlas 83%: saules enerģiju min 35%, hidroenerģiju 30%, vēja enerģiju 29%, bet koksnes enerģiju 25% (ES vidēji 8%).
EIB priekšsēdētāja vietnieks Karls Nēhammers norāda, ka ieguldījumi elektrotīklos, atjaunīgajos resursos un starpvalstu savienojumos mazina izmaksas un nodrošina stabilu apgādi.
Aptauju 3.–25. augustā sadarbībā ar uzņēmumu “Ipsos bva” veica 27 ES valstīs, aptaujājot 23 000 cilvēku, no tiem Latvijā – 500.
