Eiropa gatavo jaunu stratēģiju cīņai ar Krievijas hibrīduzbrukumiem
Pēc virknes diversiju, kiberuzbrukumu un dronu incidentu Eiropas politiķi arvien biežāk saskata tajos Krievijas roku un aicina uz stingrāku kopēju reakciju. Eiropas Komisija gatavo jaunu drošības stratēģiju, taču Maskavas iesaistes pierādīšana praksē paliek sarežģīta.
Ceturtdien no Vācijas Ģenerālkonsulāta ēkas Sanktpēterburgā tika noņemts Vācijas karogs un ģerbonis — pārstāvniecība slēdzas pēc tam, kad Vācija slēdza Krievijas konsulātu Bonnā un Krievijas namu Berlīnē. Šis solis sekoja Vācijas lēmumam par Kremli atbildīgu atzīt augustā notikušo incidentu Leipcigas lidostā, kur pie ukraiņu kravas lidmašīnas ar munīciju tika atrasti vairāki droni ar sprāgstvielām. Tas bija pirmais gadījums, kad Krievija uz pierādījumu pamata oficiāli tika apsūdzēta diversijā ES teritorijā.
Līdzīgi incidenti Eiropā notikuši gan pirms, gan pēc Leipcigas gadījuma. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis minēja dedzināšanas gadījumus, mēģinājumu spridzināt braucošu vilcienu, uzbrukumus robežpārejām Moldovā un Rumānijā, kā arī dronu ielidošanu Polijas, Rumānijas un Lietuvas gaisa telpā.
Eiropas politiķi arvien skaļāk runā par eskalāciju. Eiropas Parlamenta deputāte no Francijas Natālī Luazo diversijas, kiberuzbrukumus un vēlēšanu ietekmēšanu nosauca par kara vešanu bez tā oficiālas pasludināšanas. Lietuvas deputāte Rasa Juknevičiene norādīja, ka Eiropas lēnā rīcība ir galvenā vājā vieta, ko izmanto Kremlis. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercss uzsvēra, ka Krievija reģionā vairo militāro klātbūtni un izmanto to hibrīddarbībai, taču Eiropa neļaušoties iebiedēt.
Jauna drošības stratēģija
Šonedēļ hibrīduzbrukumu tēma dominēja Eiropas līderu samitā Somijā. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam aicināja stiprināt pretdarbību un izveidot Eiropas Drošības padomi, kā arī paziņoja par jaunu Eiropas drošības stratēģiju sadarbībā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās.
Praksē Krievijas iesaistes pierādīšana bieži ir sarežģīta — izpildītājus mēdz vervēt caur sociālajiem tīkliem, un pat aizturēti viņi bieži nezina pasūtītājus. Starptautiskā Aizsardzības pētījumu centra pētnieks Mareks Kohvs ieteica pieeju līdzīgi terorisma apkarošanai, uzmanību veltot loģistikai un finansējumam, kā arī minēja iespējamos pasākumus — ieceļošanas aizliegumu Krievijas militārpersonām Šengenas zonā un diplomātu skaita samazināšanu vēstniecībās. Kohvs uzsvēra, ka Krievijas hibrīdaktivitāte pastiprinās līdz ar neveiksmēm frontē Ukrainā.
