Eiropā pieaug pretestība datu centru straujajai izaugsmei
Datu centru skaita un jaudas pieaugums Eiropā izraisa arvien vairāk protestu par to enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, kamēr ES vēlas jaudu līdz desmitgades beigām vismaz trīskāršot.
Eiropas Savienība plāno līdz desmitgades beigām vismaz trīskāršot datu centru jaudu kontinentā, cenšoties nodrošināt digitālo suverenitāti un konkurētspēju globālajā tehnoloģiju sacensībā. Tomēr šie centieni sastopas ar pieaugošu pretestību vairākās Eiropas valstīs.
Bažas par vidi un resursiem
Galvenie iebildumi pret jaunu datu centru būvniecību saistīti ar to milzīgo enerģijas patēriņu un ietekmi uz apkārtējo vidi. Iedzīvotāji vietās, kur plānoti vai jau darbojas šādi objekti, pauž bažas par sekām, ko rada šo iekārtu darbība tiešā tuvumā.
Mākslīgā intelekta faktors
Mākslīgā intelekta straujā attīstība ir viens no galvenajiem dzinējspēkiem, kas palielina pieprasījumu pēc datu glabāšanas un apstrādes jaudas. Šī tendence liek nozarei augt paātrinātā tempā, kas savukārt saasina diskusiju par to, cik lielā mērā digitālā progresa cena ir pieņemama sabiedrībai un videi.
Nozares argumenti pret kritiku
Nozares pārstāvji un eksperti uzsver, ka papildu jauda Eiropai ir nepieciešama, lai tā nezaudētu konkurētspēju pasaules mērogā un saglabātu spēju patstāvīgi pārvaldīt savus digitālos resursus. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās sabiedrības bažas, arvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai šī izaugsme nebūtu jāpiebremzē vai jāpārskata tās apjoms un tempi.
Tēma aplūkota Eiropas sabiedriskās raidorganizācijas ARTE veidotā iknedēļas raidījumā, kas tiek publicēts desmit valodās sadarbībā ar vairākiem Eiropas medijiem, tostarp Latvijā ar žurnālu Ir. Projektu finansē Eiropas Savienība no European Media Platforms līdzekļiem.
