Eiropa turpina atbalstīt Ukrainu, taču nākamgad atbalsts var tikt pārbaudīts
Eiropa Ukrainai atvēlējusi vairāk līdzekļu nekā ASV, taču analītiķi brīdina, ka vēlēšanu cikls, īpaši Francijā, var apdraudēt turpmāko atbalstu. ES vadītāji decembrī plāno vienoties par 70 miljardu eiro finansējuma risinājumu 2027. gadam.
Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā piektdienā Briselē, Eiropadomes samitā, sirsnīgi sagaidīja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pretstatā ASV prezidenta Donalda Trampa asajiem izteikumiem par Ukrainas vadītāju. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta uzsvēra, ka šis nav laiks atbalsta atsaukšanai, un aicināja pastiprināt spiedienu uz Krieviju. Ukrainai tuvojas piektā ziema kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, un jautājums ir, cik ilgi Eiropas atbalsts saglabāsies.
Eiropa pārņem nastu
Saskaņā ar Kylas Pasaules ekonomikas institūta (Kiel Institut) Ukrainas atbalsta izsekotāju Eiropa, ieskaitot Lielbritāniju un Norvēģiju, no 2022. gada līdz 2026. gada aprīlim Ukrainai atvēlējusi 236 miljardus eiro, bet ASV — 115 miljardus. ES ir pieņēmusi 21 sankciju kārtu pret Krieviju, pērn vienojusies par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, uzsākusi pievienošanās sarunas un devusi patvērumu 4,4 miljoniem Ukrainas bēgļu.
Ierobežojumi
Eiropa nespēj aizstāt ASV militārās iespējas, piemēram, izlūkdatu jomā. Zelenskis apgalvo, ka ASV tīši ierobežojusi Starlink satelītinterneta piekļuvi, ko Ukraina izmanto dronu operācijās un pretgaisa aizsardzībā; Trampa administrācijas augsta ranga pārstāvji to noliedz. Zelenskis arī apsūdzējis ASV, ka tā liedz Eiropas valstīm nodot Ukrainai savas Patriot raķešu rezerves.
Eiropas finansējums ir nevienmērīgs. Vācija ar 54 miljardiem eiro ir otrs lielākais donors, taču institūts to raksturo kā ievērojamu, bet ne izcilu, ņemot vērā ekonomikas apjomu. Attiecībā pret iekšzemes kopproduktu visdāsnākās ir Ziemeļvalstis un Baltijas valstis: Dānija atvēl 4,17 %, Igaunija 3,77 %, Vācija 1,49 %, Francija 1,1 %, Itālija 1 % un Lielbritānija 0,86 %.
Vēlēšanu risks
Nacionālas vēlēšanas gaidāmas Spānijā, Francijā, Polijā un Itālijā, kur paredzams galēji labējo spēku pieaugums. Eurasia Group Eiropas direktors Mudžtaba Rahmans uzskata, ka lielākais risks ir Eiropas atbalsta sašķeltība. Francijas galēji labējā līdere Marina Lepēna ir solījusi pārtraukt palīdzību Ukrainai sešu mēnešu laikā pēc nākšanas pie varas un samazināt Francijas iemaksas ES budžetā, kas apdraud ierosināto 100 miljardu eiro fondu Ukrainai 2028.–2034. gada budžetā.
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena apstiprināja, ka Ukrainai 2027. gadā trūkst 70 miljardu eiro. Analītiķe Jana Kobzova norāda, ka ES samitā decembrī jāizstrādā skaidrs mehānisms šīs summas nodrošināšanai. Sankcijas pret Krieviju tagad pagarinātas uz trim gadiem, tāpēc jāizvairās no regulārām apspriedēm.
