Eiropā vasara kļūst garāka: Spānijā tā pagarinās par ~10 dienām desmitgadē
Spānijas meteorologu dati rāda, ka klimata sasilšanas dēļ vasara Spānijā kopš 1980. gadiem pagarinās par aptuveni desmit dienām ik desmitgadē. Pētījums prognozē, ka bez emisiju samazināšanas līdz 2100. gadam vasara Ziemeļu puslodē varētu ilgt gandrīz sešus mēnešus.
Globālās sasilšanas dēļ Eiropā vasara kļūst garāka, bet pavasaris un rudens īsāks. Par to raksta Spānijas izdevums “Xataka”, atsaucoties uz Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūras (AEMET) datiem. Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Spānijā vasaras ilgums ik desmitgadē pieaug aptuveni par desmit dienām. Līdzīga tendence vērojama arī citviet kontinentā.
Kas mainās Spānijā
Izmaiņas nav vienmērīgas. Pētījumā, kurā analizēti 44 meteoroloģisko staciju dati no 1971. līdz 2018. gadam, secināts, ka vasaras sākums katru desmitgadi vidēji iestājas par 6,76 dienām agrāk, bet beigas pārceļas vidēji par 2,74 dienām vēlāk. Tātad visvairāk mainās pavasaris.
AEMET dati rāda, ka atsevišķos Spānijas centrālās un ziemeļu daļas reģionos pavasara un vasaras pārejas periods, ko dēvē par “pavasarvasaru” (primaverano), jau ilgst vairāk nekā mēnesi. Rudens karstumam pagaidām pretojas labāk. Kantabrijas un Vidusjūras piekrastē vasara pēdējās desmitgadēs kļuvusi garāka par apmēram divām līdz trim nedēļām, bet valsts rietumos izmaiņas ir ievērojami mazākas.
Visstraujāk klimats mainās Pirenejos un Spānijas ziemeļaustrumos. La Molinas meteoroloģiskajā observatorijā no 1979. līdz 2000. gadam vidēji bija 49 karstas vasaras dienas gadā, bet pēdējos 25 gados – jau 69.
Prognoze līdz 2100. gadam
Žurnālā “Geophysical Research Letters” publicētajā pētījumā prognozēts: ja siltumnīcefekta gāzu emisijas netiks būtiski samazinātas, līdz 2100. gadam vasara Ziemeļu puslodē varētu ilgt gandrīz sešus mēnešus.
Kā tas attiecas uz Latviju
Eiropā karstuma periodi kļūst ilgāki, karstas dienas biežāk sākas agrāk pavasarī un ilgāk saglabājas rudenī. Latvijā tas nenozīmē Spānijai līdzīgas vasaras, taču arī šeit gadalaiku robežas kļūst mazāk izteiktas: ziemas ir maigākas, sala dienu ir mazāk, bet siltais laiks var sākties agrāk un beigties vēlāk. Latvijas klimata prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam veģetācijas periods – laiks, kad augi var augt un attīstīties – varētu pagarināties par aptuveni 27–49 dienām. Pārmaiņas ietekmēs cilvēku ikdienu, atpūtas paradumus, lauksaimniecību, dārzkopību un ekosistēmas.
