Eiropas Komisija apsver ierēdņu pārcelšanu uz dalībvalstu galvaspilsētām
Eiropas Komisija uzsākusi pirmo visaptverošo darba vides pārskatu 20 gadu laikā, kas paredz ierēdņu pārvietošanu uz ES galvaspilsētām, paātrinātu pieņemšanu darbā un gatavību mākslīgajam intelektam.

Eiropas Komisija apsver iespēju pārcelt daļu savu ierēdņu no Briseles uz ES dalībvalstu galvaspilsētām, paātrināt jaunu līderu paaugstināšanu amatos un sagatavot iestādi mākslīgā intelekta laikmetam. Šīs izmaiņas ir daļa no pirmā visaptverošā darba vides pārskata divu desmitgažu laikā, kas tika uzsākts pagājušajā gadā.
Priekšlikumi tika prezentēti pirmdienas iekšējā sanāksmē, un to mērķis ir padarīt Komisiju efektīvāku un pievilcīgāku darba devēju. Galīgie ieteikumi prezidentei Urzulai fon der Lejai jāiesniedz līdz 2026. gada beigām. Kā norādīja personāla komisārs Pjotrs Serafins, pārmaiņām ir atbalsts – personāls ir gatavs reformām.
Pārskatā ietvertas arī idejas par ierēdņu pārvietošanu no Briseles uz dalībvalstīm, lai stiprinātu saites ar 27 valstīm. Tomēr netiek ierosināts likvidēt vai izveidot jaunus ģenerāldirektorātus, kā arī nesamazināt darbinieku skaitu. Uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieki nestrādātu izolēti, bet gan sadarbotos, kā arī pārskatītu prioritātes, lai efektīvāk izmantotu esošos resursus.
Komisija plāno pieņemt darbā papildu 1500 darbiniekus nākamajā septiņu gadu budžetā, kas sāksies 2028. gadā, kā arī vēl 1000 amatus citās ES iestādēs. Šobrīd Komisijā strādā par aptuveni 1500 cilvēku mazāk nekā 2014. gadā, lai gan prasības ir augušas. Serafins uzsvēra, ka iestādei jādara “arvien vairāk” un nepieciešams atbilstošs finansējums.
Tāpat plānots, ka Briseles darbinieki pavadīs vairāk laika dalībvalstu administrācijās, lai veicinātu pieredzes apmaiņu. Serafins kritizēja arī Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), norādot, ka tā ilgstošais pieņemšanas process – no pieteikuma līdz pirmajai algai paiet 2–3 gadi – traucē piesaistīt labākos talantus.
Tikmēr gaidāmas izmaiņas augstākajos amatos – vairākas vadošās pozīcijas atbrīvosies, jo ierēdņi dodas pensijā. Starp viņiem ir Ģertjans Kūpmans, kurš vada paplašināšanās ģenerāldirektorātu. Par iespējamiem kandidātiem viņa aizstāšanai tiek minēti Mihails Karničnigs un Despina Spanū.


