Eiropas Komisija atzīst: ES dronu stratēģija nav devusi cerēto, pavasarī 2027 solīta jauna ceļakarte
Eiropas Komisija atzinusi, ka ES dronu stratēģijas ieviešana komerciālajā praksē ir kavējusies. Transporta komisārs Apostolos Tzitzikostas 10. novembrī Briselē solīja 2027. gada pavasarī iepazīstināt ar jaunu īstenošanas ceļakarti.

Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, atzinusi, ka Eiropai nav izdevies savu dronu stratēģiju pārvērst plašā komerciālā darbībā. Par to ES transporta komisārs Apostolos Tzitzikostas paziņoja 10. novembrī Briselē, ES dronu samitā, kas norisinās divas dienas. Viņš informēja, ka Komisija 2027. gada pavasarī iesniegs jaunu īstenošanas ceļakarti. Tās mērķis ir novērst regulatīvos šķēršļus, paātrināt lidojumus ārpus tiešās redzamības (BVLOS) un stiprināt Eiropas dronu rūpniecību.
Tzitzikostas iepazīstināja ar Komisijas veikto dronu stratēģijas 2.0 pārskatu. Pēc viņa teiktā, 2022. gada novembrī pieņemtā sākotnējā vīzija joprojām ir derīga, bet problēmas rada galvenokārt ieviešana. Eiropā veikti daudzi izmēģinājumi un demonstrējumi, taču tie nav tik ātri kā gaidīts pārtapuši komerciālos dronu pakalpojumos.
Paziņojums sasaucas ar Dronu līderu grupas ziņojumu, ko Komisija publicēja 5. novembrī. Grupā darbojas nozares, aviācijas iestāžu un Eiropas institūciju pārstāvji, un tā 2026. gadā tika atkārtoti sasaukta, lai izvērtētu progresu un šķēršļus.
Sadrumstalota regulējuma problēma
Ziņojumā secināts, ka vienotais Eiropas dronu operāciju tirgus pastāv galvenokārt uz papīra. Lai gan ES noteikumi paredz kopīgu ietvaru, dalībvalstīs to piemēro atšķirīgi. Operatoriem, kuri vēlas izmantot vienā valstī izsniegtu atļauju citur, var nākties iziet papildu izvērtējumus un ilgas procedūras; minēti gadījumi, kad apstiprinājuma jāgaida vairāk nekā gadu. Kā šķēršļi minēti arī lēnā un neprognozējamā U-space (droniem paredzētu gaisa telpas pakalpojumu) ieviešana, atšķirīga riska novērtējumu interpretācija un nepietiekami resursi nacionālajās aviācijas iestādēs un EASA (ES Aviācijas drošības aģentūrā).
Grupa aicina izveidot patiesu vienoto tirgu, kur atļaujas un U-space pakalpojumu sniedzēju sertifikāti derētu visā ES bez liekas atkārtotas izvērtēšanas.
Prioritātes: ikdienas BVLOS un konkurētspēja
Grupa uzsver, ka jāpāriet no atsevišķiem BVLOS demonstrējumiem uz drošām, regulārām un komerciāli dzīvotspējīgām operācijām. Tam nepieciešama kopīga digitālā infrastruktūra, atbilstoši U-space pakalpojumi, labāka sasaiste ar gaisa satiksmes vadību, kā arī vienoti redzamības prasību standarti pilotējamajām gaisa kuģiem zemajā gaisa telpā.
Ziņojumā norādīts, ka ārpus ES esoši ražotāji dominē svarīgos tirgus segmentos. Grupa iesaka mērķtiecīgi atbalstīt perspektīvas nozares daļas, tostarp lielākus kravas dronus, kā arī nodrošināt nepārtrauktu finansējumu no pētniecības līdz rūpnieciskai izaugsmei.
Finansējums
Jaunais ES daudzgadu budžets 2028.–2034. gadam, kas tiek gatavots un varētu sasniegt gandrīz 2 triljonus eiro, ir būtisks faktors. Eiropas dronu asociāciju apvienība JEDA uzskata, ka tajā skaidri jāiekļauj finansējums komerciālajām dronu operācijām. Grupa iesaka progresu mērīt pēc reāliem rezultātiem, piemēram, komerciālo BVLOS lidojumu skaita, lidojumu stundām un apstiprināšanas laika.

