Eiropas Komisija gatavo likumu, kas noteiks atbildību par klimata katastrofām
Eiropas Komisija 28. oktobrī plāno nākt klajā ar priekšlikumu, kas liktu valstīm skaidri sadalīt atbildību starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm par meža ugunsgrēku un plūdu novēršanu un pārvaldību. Ideju rosinājuši nesenie gadījumi Beļģijā, Spānijā un Vācijā, kad iestādes savstarpēji vainojušas viena otru.
Eiropas Komisija 28. oktobrī gatavojas iesniegt jaunu klimata noturības tiesisko regulējumu, kura mērķis ir novērst neskaidrību par to, kura iestāde — valsts, reģionālā vai vietējā — atbild par sagatavošanos un rīcību klimata katastrofu, piemēram, meža ugunsgrēku un plūdu, gadījumos. Par jauno regulējumu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena runāja savā runā par Savienības stāvokli 16. septembrī, sakot, ka tiks izvērtēti riski un līmenis, kādā tie jāpārvalda.
Klimata komisārs Vopke Hukstra augustā norādīja, ka nepieciešams daudz skaidrāk noteikt, kurš — vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī — atbild par konkrētu rīcību. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Komisija nevēlas mikropārvaldīt katastrofu novēršanu vai, piemēram, mācīt Nīderlandei, kā būvēt dambjus.
Beļģijas, Spānijas un Vācijas piemēri
Problēmu labi ilustrē septembrī notikušais liela mēroga meža ugunsgrēks Augsto Fenu dabas rezervātā Beļģijā, kuru, iespējams, izraisījušas dzirksteles no lauksaimniecības tehnikas, kas pļāvusi izžuvušu zemi — bet neviena iestāde nebija atbildīga par ugunsgrēka riska novēršanu. Lai gan valdība koordinē valsts sagatavotību klimata pārmaiņām, zemes apsaimniekošana ir reģionu kompetencē, un pļaušanas aizliegumu noteica ne visi reģioni. Līdzīgas problēmas radās Spānijā pēc 2024. gada plūdiem Valensijā, kad valsts iestādes izdeva brīdinājumus, taču par ārkārtas situācijas pārvaldību un brīdinājumu izplatīšanu iedzīvotājiem atbildēja reģions, un tie bieži nonāca pārāk vēlu. Arī Vācijā pēc 2021. gada plūdiem Āras ielejā vietējās un reģionālās iestādes savstarpēji vainoja viena otru.
Eksperti, tostarp Lēdsas Universitātes profesors Suraje Desai un domnīcas E3G direktore Manona Dufūra, norāda, ka pašlaik neviens skaidri neuzņemas atbildību par klimata riskiem ES līmenī, bet tā bieži tiek novirzīta pilsētām un reģioniem, kam trūkst resursu. Vēl viens eksperts, Teo Kokss, brīdina, ka regulējumam nepieciešams arī izpildes mehānisms, pretējā gadījumā tas kļūs tikai par formālu atskaitīšanās pienākumu.
