Eiropas Komisija: Ukraina ir starp četrām ES kandidātvalstīm ar vislielāko progresu

Eiropas Komisija, Eiropas Savienības izpildinstitūcija, 4. novembrī publicēja ikgadējo paplašināšanās dokumentu paketi. Tajā novērtēta desmit valstu, kas vēlas iestāties ES, virzība uz dalību. Ukraina ir ierindota četru valstu vidū, kuras panākušas vislielāko progresu. Tas nozīmē, ka sarunas par dalību blokā tiek uzskatītas par aktīvi virzītām, tomēr Briselei joprojām ir prasības pret Kijivu.

Trīs valstu grupas

Pēc novērtējuma kandidātvalstis var nosacīti sadalīt trīs grupās. Ukraina, Moldova, Melnkalne un Albānija demonstrē ievērojamu progresu un aktīvi tuvojas dalībai. Ziemeļmaķedonijā, Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā integrācijas process faktiski stagnē. Serbijā, Gruzijā un Turcijā novērots regress atsevišķās jomās vai ilgstoša sarunu bloķēšana.

Ukrainas rezultāti

Komisija atzīmē labu progresu valsts pārvaldes reformā, ekonomikas konkurētspējā, digitālajā transformācijā, finanšu pakalpojumos, muitas jomā, enerģētikā, lauksaimniecībā, zinātnē un izglītībā. Dokumentā teikts, ka Ukraina saglabājusi apņemšanos veikt reformas un ka specializētās pretkorupcijas iestādes kopumā turpina strādāt neatkarīgi un efektīvi. Vienlaikus Brisele aicina paātrināt tiesu un pretkorupcijas reformas un izpildīt tiesiskuma ceļveža saistības.

Citas kandidātvalstis

Melnkalne joprojām ir visvairāk pavirzījusies sarunās: tā atvērusi visas 33 sarunu sadaļas, 21 no tām provizoriski slēgusi, un vēlas sarunas pabeigt līdz 2026. gada beigām. Albānija atvērusi visas 33 sadaļas, četras provizoriski slēgusi un mērķē uz sarunu noslēgumu līdz 2027. gada beigām. Moldova, tāpat kā Ukraina, atvērusi četrus no sešiem sarunu klasteriem; ja izpildīs prasības, 2027. gadā tā varētu provizoriski pabeigt sarunas par 25 sadaļām.

Ziemeļmaķedonija paliek bloķēta, jo nav izpildīta vienošanās grozīt konstitūciju un tajā iekļaut bulgāru kopienu. Bosnijā un Hercegovinā pirmā starpvaldību konference joprojām nav notikusi, lai gan politisks lēmums par sarunu sākšanu pieņemts 2024. gada martā. Kosovu bremzē iekšpolitiskā krīze un nenormalizētās attiecības ar Serbiju; tās neatkarību nav atzinušas piecas ES dalībvalstis. Serbija ilgstoši nav atvērusi jaunus klasterus, bet pēc 25. oktobra ārkārtas parlamenta vēlēšanām ES aicinājusi veidot jaunu varu. Gruzijas pievienošanās process faktiski apturēts demokrātijas problēmu dēļ, bet Turcijas sarunas stagnē kopš 2018. gada.