otrdiena, 2026. gada 17. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

EkonomikaPublicēts: 2026. gada 17. novembris 13:01

Eiropas Komisija uzlabojusi eurozonas izaugsmes prognozi, taču valsts finanses pasliktinās

Eiropas Komisija rudens prognozē paaugstinājusi eurozonas šā gada izaugsmes novērtējumu līdz 1,2%, taču brīdina par augošu valstu parādu un plašākiem budžeta deficītiem. Ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka augošās procentu likmes sadārdzina parāda apkalpošanu.

Foto: Politico Europe

Eiropas Savienības izpildinstitūcija Eiropas Komisija otrdien Briselē, savā rudens ekonomikas prognozē, paaugstināja eurozonas šā gada izaugsmes novērtējumu līdz 1,2%, neraugoties uz strauji augošajām degvielas cenām, karstuma viļņiem un karu Tuvajos Austrumos. Vienlaikus lielie valsts izdevumi un augošais parāds rada bažas politikas veidotājiem, jo aizņemšanās izmaksas turpina pieaugt.

Ekonomikas lietu komisārs Valdis Dombrovskis, kurš pārstāv Latviju Komisijā, žurnālistiem teica, ka budžeta deficīti palielinās, bet augošās procentu likmes parādu padara dārgāku apkalpošanai. Šie skaitļi būs pamatā nākamnedēļ gaidāmajiem ziņojumiem par to, kā dalībvalstis pārvalda valsts finanses.

Izaugsme un inflācija

ES ekonomika līdz šim izrādījusies noturīga pret ģeopolitiskajiem satricinājumiem. Maijā Komisija eurozonai prognozēja tikai 0,9% izaugsmi. Visas ES ekonomika šogad pieaugs par 1,4%. Nākamajos divos gados izaugsmei jāpaliek aptuveni stabilai, cerot, ka mākslīgais intelekts to varētu veicināt. Dombrovskis to nosauca par iespēju produktivitātes ziņā, taču arī par risku, jo iespējami traucējumi darba tirgū.

Atsevišķi riski ir tirdzniecības spriedzes, konflikts Persijas līča reģionā un bažas par ar mākslīgo intelektu saistītu akciju tirgus burbuli. Inflācija būs augstāka nekā iepriekš gaidīts: eurozonā šogad un nākamgad cenas augs nedaudz vairāk par 3%, bet 2028. gadā – par 2,1%. Bezdarbs līdz 2028. gadam saglabāsies ap 6%.

Parāds un deficīti

Eurozonas kopējais parāds pieaugs no 89,6% no iekšzemes kopprodukta šogad līdz 91,3% 2028. gadā. Budžeta deficīts, kas ir starpība starp valdības izdevumiem un ieņēmumiem, ES vidēji 2028. gadā sasniegs 3,8% no IKP, lai gan ES noteikumi to parasti ierobežo līdz 3%. Sešpadsmit ES valstīm 2028. gadā prognozēts deficīts virs šīs robežas: Beļģijai un Francijai katrai 5,7%, Polijai 7,2%.

Francijas, ES otrās lielākās ekonomikas, finanses tiek vērtētas īpaši uzmanīgi. Komisijas aplēses liecina, ka bez uzlabojumiem aizņemšanās izmaksas no 2030. gada parādu audzētu ātrāk nekā ekonomiku. Dombrovskis uzsvēra, ka Francijā jāpieņem valdības iesniegtais budžets, kas atbilst ES fiskālajiem noteikumiem, un tas attiecas arī uz citām augsta parāda valstīm.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā