Eiropas sabiedrotie baidās no Trampa asākas politikas pret NATO pēc vēlēšanu zaudējuma
Eiropas NATO dalībvalstis nopietni uztraucas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa partijas neveiksme Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu pamudināt viņu vērsties pret aliansi. Par iespējamu soli tiek minēta papildu ASV karavīru izvešana no Eiropas, vēsta “Politico”.
Eiropas sabiedrotie ir noraizējušies, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvētā Republikāņu partija varētu zaudēt Kongresa vidustermiņa vēlēšanās, kas paredzētas 3. novembrī, un ka tad Tramps varētu vēl aktīvāk vērsties pret NATO, Ziemeļatlantijas aizsardzības aliansi. Par to, atsaucoties uz diplomātiem, raksta ASV medijs “Politico”. Pēc izdevuma informācijas, sabiedrotie jau gatavojas “sliktākajam scenārijam”.
Kāpēc bažas radušās
Tiek prognozēts, ka demokrāti varētu iegūt kontroli pār Pārstāvju palātu un, iespējams, arī Senātu. Trampa darbības atbalsta reitings pašlaik esot zemākajā līmenī, kāds līdz šim reģistrēts. Ja iekšpolitikā viņu ierobežos Kongress, viņš kā bruņoto spēku virspavēlnieks varētu meklēt iespējas nostiprināt savu mantojumu ārpolitikā, kur rīcības brīvība ir daudz plašāka. Trīs diplomāti pieļauj, ka tas varētu nozīmēt vēl vairāku tūkstošu amerikāņu karavīru izvešanu no Eiropas.
Kādas Eiropas valsts augsta ranga aizsardzības nozares amatpersona norādīja, ka prezidenti pilnvaru termiņa beigās bieži vai nu izgāž uzkrāto neapmierinātību, vai iesaistās ārpolitiskās avantūrās. Viņaprāt, uzbrukumi NATO šķiet neatņemama Trampa pasaules uzskata daļa.
Iespējamie soļi
Pēc diplomātu teiktā, Tramps varētu arī samazināt ASV iemaksas alianses kopējā budžetā, ierobežot NATO atbalstīto ieroču iegādes programmu Ukrainai (PURL) un vēl vairāk tuvināties Krievijai.
Teorētiski demokrātu vairākums varētu ierobežot prezidenta rīcību aizsardzības un ārpolitikas jautājumos. Pašlaik ASV likums nosaka, ka Eiropā izvietoto amerikāņu karavīru skaitam jābūt vismaz 76 000. Tomēr domnīcas “Defense Priorities” vecākā pētniece Dženifera Kavana norāda, ka Trampa administrācija regulāri ignorē Kongresa norādījumus par finansējumu un novirza līdzekļus mērķiem, ko likumdevējs nav apstiprinājis.
Viņa arī uzsvēra, ka plaša karaspēka samazinājuma gadījumā Eiropai būtu ļoti grūti aizstāt zaudētās spējas, īpaši radioelektroniskajā karadarbībā, pretgaisa aizsardzībā, izlūkošanā un novērošanā, degvielas uzpildē gaisā un atsevišķos loģistikas atbalsta veidos.
Nav visi sabiedrotie tik pesimistiski un šaubās, vai Tramps spētu NATO nodarīt graujošu triecienu. Kāds NATO dalībvalsts diplomāts gan norādīja, ka droša prognozēšana prasa racionāli rīkojošos lēmumu pieņēmēju, un pauda uzskatu, ka pašreizējais ASV prezidents šai kategorijai nepieder.
