piektdiena, 2026. gada 20. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 20. novembris 03:05

Eiropas un Japānas kosmosa kuģis BepiColombo sasniedzis Merkuru un gatavojas orbītā

Eiropas un Japānas kopīgā misija BepiColombo pēc vairāk nekā astoņu gadu ceļojuma ir sasniegusi Merkuru. Sestdien kuģim jāieslēdz dzinēji, lai tas nonāktu orbītā ap planētu.

Foto: The Guardian Science

Eiropas un Japānas kopīgā kosmosa misija BepiColombo pēc vairāk nekā astoņu gadu un aptuveni 6 miljardu jūdžu (apmēram 9,7 miljardu kilometru) ceļojuma ir sasniegusi Merkuru – Saulei tuvāko un Saules sistēmas mazāko planētu. Sestdien lidojuma vadītāji ieslēgs kosmosa kuģa dzinējus, lai tas nonāktu orbītā ap planētu. Tā būs tikai otrā misija vēsturē, kas riņķos ap Merkuru. Misijas izmaksas ir 1,6 miljardi eiro.

Zinātnieki cer, ka misija palīdzēs saprast, kā Merkurs izveidojies tik tuvu Saulei, kāpēc tam ir magnētiskais lauks un no kā sastāv ledus planētas pastāvīgi ēnainajos krāteros.

Grūts ceļš

Uz Merkuru nokļūt ir sarežģīti. Planēta atrodas Saules sistēmas centra tuvumā, tāpēc kosmosa kuģus paātrina Saules gravitācija, un tiem lielu daļu laika nākas bremzēt, lai neaizlidotu garām. „Tā ir ļoti sarežģīta un izaicinoša misija,” sacīja Leisteras Universitātes profesore Emma Bunsa, kas pie projekta strādā 20 gadus un ir mērinstrumenta MIXS (Merkura attēlveidošanas rentgenspektrometrs) galvenā pētniece. Šis instruments analizēs planētas virsmas ģeoķīmisko sastāvu.

Kas notiks tālāk

Zinātnieki novērojumus nevarēs sākt uzreiz. Decembra sākumā kuģis sadalīsies divos orbiteros – Eiropas un Japānas –, kas dažādās polārajās orbītās ap planētu. Zinātniskais darbs paredzēts no nākamā gada aprīļa.

Eiropas zonde MPO ar augstu izšķirtspēju kartēs virsmu un sastāvu, kā arī pētīs planētas iekšieni, lai noskaidrotu neparasti lielā kodola īpašības. Japānas zonde mērīs magnētisko lauku un nātrija eksosfēru – ārkārtīgi retu gāzu un atomu slāni ap planētu. Merkurs ir tikai par 50% lielāks par Mēnesi, bet tā masa ir četras reizes lielāka; viens no jautājumiem ir, kāpēc planēta ir tik blīva.

Eiropas Kosmosa aģentūras BepiColombo vadošais zinātnieks profesors Džerents Džonss norādīja, ka gaidāmie rezultāti ļāvuši komandai saglabāt entuziasmu visu astoņu gadu garumā.

Merkurs rotē ap savu asi 58 Zemes dienas, tāpēc jebkurā vietā dienasgaisma var ilgt trīs mēnešus, bet pēc tam trīs mēnešus ir nakts. Tā attālums līdz Saulei ir nedaudz vairāk nekā trešdaļa no Zemes attāluma – 36 miljoni jūdžu. Dienā virsmas temperatūra sasniedz 450 °C, naktī krītas līdz –180 °C.

Ar abiem kuģiem paredzēts apriņķot Merkuru apmēram trīs gadus. Pēc tam degviela beigsies, tie zaudēs augstumu un uzsities virsmai.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā