Eiropas valstis iesaka dažādus gatavības laikposmus krīzei — no 72 stundām līdz divām nedēļām
Eiropas valstīm nav vienota standarta, cik ilgi mājsaimniecībām jāspēj iztikt saviem spēkiem krīzes gadījumā — vairākums iesaka vismaz 72 stundas, bet daži scenāriji paredz gatavību pat divām nedēļām. ES līmenī gatavība arvien vairāk tiek skatīta kā valsts un iedzīvotāju kopīga atbildība.
Biežāki droni, gaisa telpas pārkāpumi, spēcīgas vētras un elektroapgādes traucējumi eiropiešiem atgādina, ka krīze var sākties arī bez kara — pietiek ar elektrības zudumu, slēgtiem veikaliem vai traucētiem sakariem. Tas radījis jautājumu, cik ilgi mājsaimniecībai jāspēj iztikt bez ārējas palīdzības.
72 stundas kā orientieris
Eiropas Komisija 2025. gada martā nāca klajā ar ES Gatavības savienības stratēģiju, kas iesaka iedzīvotājiem spēt nodrošināt pamatvajadzības vismaz 72 stundas. Lai gan prasība nav juridiski saistoša, trīs dienu princips ir kļuvis par plaši izmantotu orientieri — to piekopj Lietuva, Polija, Somija, Latvija, Čehija un Rumānija. Latvija papildus iesaka gatavoties trīs līdz septiņām dienām. Slovākijai vienota termiņa nav: evakuācijas gadījumā iesaka krājumus divām līdz trim dienām, bet ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma gadījumā — vismaz 14 dienām.
Krājumi un aprīkojums
Vairums valstu iesaka mājās glabāt ūdeni, ilgi uzglabājamu pārtiku, medikamentus, pirmās palīdzības piederumus, bateriju radio, lukturīti, skaidru naudu, ārējo akumulatoru, higiēnas preces un dokumentu kopijas. Somija papildus aicina domāt par siltuma uzturēšanu mājoklī bez elektrības un informācijas iegūšanu bez interneta. Ģenerators nevienā valstī nav obligāta prasība, taču Rumānija to iesaka lauku mājsaimniecībām un cilvēkiem, kas atkarīgi no medicīnas ierīcēm.
Brīdinājumu sistēmu robežas
Valstis arvien vairāk paļaujas uz mobilo tālruņu brīdinājumiem, sirēnām un radio. Tomēr sistēmu esamība negarantē rezultātu — 2026. gada jūlijā Polijas Ļubļinas reģionā pēc gaisa telpas pārkāpuma iedzīvotāji nesaņēma brīdinājuma īsziņas, savukārt Somijā maijā kļūdains dronu brīdinājums apgrūtināja skaidru paziņošanu par apdraudējuma beigām.
Bez vienota principa
Bulgārija un Ungārija ieteikumus balsta uz konkrētiem riskiem, piemēram, plūdiem vai zemestrīcēm, nevis uz vispārēju laikposmu. ES stratēģija balstās arī uz 2024. gada Nīnistes ziņojumu par civilo un militāro gatavību, un 2025. gada jūlijā pieņemta ES krājumu veidošanas stratēģija pārtikas, ūdens, degvielas un medikamentu piegādei krīzes laikā.
