Eiropu pārņem kārtējais karstuma vilnis; rekordi un infrastruktūras problēmas

Vairākās Eiropas valstīs, tostarp Slovākijā un Austrijā, termometru stabiņš pārsniedzis 40 grādu atzīmi, un miljoniem iedzīvotāju saņēmuši brīdinājumus par karstuma radītajiem riskiem. Šis karstuma vilnis atklājis vājās vietas sabiedrības veselības aprūpē, elektroenerģijas ražošanā, transporta tīklos un tūrisma infrastruktūrā, liekot valdībām un uzņēmumiem meklēt risinājumus arvien biežākām ekstremālu laikapstākļu epizodēm.

Itālijas Veselības ministrija ceturtdien izsludināja sarkano trauksmi visās 27 valsts karstuma novērošanas sistēmā iekļautajās pilsētās. Šogad augstākais brīdinājuma līmenis pirmo reizi noteikts visam tīklam vienlaikus. Iedzīvotājiem un tūristiem ieteikts dienas karstākajās stundās izvairīties no tiešas saules, pēc iespējas uzturēties telpās un dzert daudz ūdens. Arī ievērojamākie tūrisma objekti pielāgojuši darbalaikus – Kolizejs un Panteons vakaros strādās ilgāk.

Slovākijā Veļki Krtīšas apriņķī ceturtdien reģistrēta 42,2 grādu temperatūra, kas ir visu laiku augstākā šīs valsts vēsturē. Donavas zemā ūdenslīmeņa dēļ lielākajā Slovākijas hidroelektrostacijā Gabčīkovo apturētas septiņas no astoņām turbīnām. Šogad stacija saražojusi par 15% mazāk elektroenerģijas nekā pirms gada, jo upē trūkst ūdens. Austrijā saskaņā ar "GeoSphere Austria" datiem trešdien Bādeičaltenburgas ciematā netālu no Slovākijas robežas fiksēts valsts karstuma rekords – 41,2 grāds. Austriju piemeklējis arī liels sausums: no 1. janvāra līdz 30. jūnijam nokrišņu daudzums visā valstī bija par 27% mazāks nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs, savukārt dažos austrumu reģionos nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas.

Ungārijā ilgstošais sausums un rekordzemais Donavas ūdens līmenis nopietni ietekmējis valsts vienīgo atomelektrostaciju, kuras reaktoru dzesēšanai tiek izmantots upes ūdens. Stacijas operatori samazinājuši jaudu līdz aptuveni 10% no parastā ražošanas apjoma, un valdība ieviesusi elektroenerģijas taupības pasākumus. Budapeštā trešdienas naktī reģistrēta visaugstākā nakts temperatūra vēsturē – termometra stabiņš noslīdēja tikai līdz 28 grādiem pēc Celsija.

Vācijā pieaug bažas par sausuma ietekmi uz transportu un rūpniecību, jo ūdens līmenis Reinā un citās upēs turpina pazemināties. Vides organizācija BUND aicinājusi varasiestādes pievērst uzmanību ne tikai ekonomiskajām sekām, bet arī tam, lai upes kļūtu izturīgākas pret klimata pārmaiņām.

Francijas dienvidaustrumos ugunsdzēsēji turpina rūpīgi sekot līdzi situācijai Vāras departamentā, kur plašs meža ugunsgrēks vairs neizplatās, taču joprojām var atkārtoti uzliesmot. Ugunsgrēks, kas sākās 20. jūlijā, izpostījis vairāk nekā 60 kvadrātkilometru lielu platību, kļūstot par lielāko reģionā pēdējo desmitgažu laikā. Arī Balkānus skāris karstuma vilnis, gaisa temperatūrai tuvojoties 40 grādiem. Serbijā ugunsdzēsēji cenšas ierobežot vairākus plašus ugunsgrēkus – viens izpostījis priežu mežus uz rietumiem no Belgradas, vēl viens izplatījies netālu no centrālās pilsētas Kraļevas.