EK ziņojumā par tiesiskumu Latvijā atzīts progress tiesu neatkarībā, bet norādīts uz nepabeigtām reformām

Tiesu sistēma

Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu konstatēts, ka Latvijas tiesas darbojas efektīvi un tiek veikti pasākumi neatkarības stiprināšanai. Sabiedrības un uzņēmumu vērtējums par tiesu neatkarību ir nedaudz uzlabojies – 2026. gadā 50% iedzīvotāju un 52% uzņēmumu to uzskata par diezgan vai ļoti augstu (2025. gadā – attiecīgi 42% un 41%).

Tomēr ziņojumā norādīts, ka vēl nav pabeigts process, kas aizsargātu tiesnešus no nepamatotas politiskas ietekmes. 2022. gadā sniegtais ieteikums par pienācīgiem aizsardzības pasākumiem Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanā joprojām nav īstenots – Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz iespēju pārsūdzēt Satversmes tiesā atteikumu apstiprināt kandidātu, bet reforma vēl nav pieņemta. EK aicina virzīt šo procesu.

Pozitīvi vērtēta iecere palielināt Tieslietu padomes lomu tiesu administrēšanā, nododot tai jautājumus par tiesu darba organizāciju, tiesnešu karjeru un budžeta plānošanu, kas stiprinātu tiesu varas pašnoteikšanos. Tāpat risinātas personāla problēmas – daļa finansējuma no neaizpildītajiem tiesnešu amatiem novirzīta tiesu palīgpersonāla attīstībai, plānots likvidēt tiesneša palīga amatu un ieviest tiesas jurista amatu, paaugstinot algu kategoriju.

Ir paplašināta piekļuve juridiskajai palīdzībai Satversmes tiesas procesā, kā arī ieviesti maksimālie valsts nodevas griesti. Tomēr bažas rada tas, ka tiesvedības izmaksas un kompensācijas summas var ierobežot piekļuvi mazākiem uzņēmumiem. Pozitīvi novērtēta Ekonomisko lietu tiesas jurisdikcijas pārskatīšana, bet norādīts uz nepieciešamību apelācijas instancēs nodrošināt tiesnešiem specializētas zināšanas, uzsverot Tieslietu akadēmijas lomu.

Līdzsvara un atsvara sistēma

Ziņojumā konstatēts, ka 2026. gada 1. janvārī Latvijā nebija izpildīti septiņi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumi pamatlietās, līdz 17. jūnijam skaits pieauga līdz astoņiem. Vidējais neizpildes laiks ir viens gads un seši mēneši, vecākais spriedums nav izpildīts vairāk nekā trīs gadus.

Pilsoniskā telpa Latvijā joprojām tiek vērtēta kā atvērta, bet NVO ziņojušas par negatīvu vēstījumu pieaugumu no politisko dalībnieku puses, tostarp saistībā ar debatēm par iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas. Tāpat organizācijas saskaras ar finansiālu spiedienu un neskaidrību par finansēšanas mehānismiem.

Uzņēmumu uzticība ieguldījumu aizsardzībai ir pieaugusi – 43% aptaujāto uzņēmumu ir diezgan vai ļoti pārliecināti (2025. gadā – 37%). Galvenie iemesli neuzticībai ir biežās izmaiņas tiesību aktos un bažas par likumdošanas kvalitāti. Ārvalstu investori pauduši bažas par publiskā iepirkuma praksi un līgumu koncentrāciju.

Ziņojumā uzsvērtas ieceres grozīt tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, paplašinot kandidātu loku, un stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību, nodrošinot, ka viņu nolēmumi nerada nelabvēlīgas sekas pēc pilnvaru termiņa.