Ekologs: Krievijas uzbrukumi kuģiem un dambja spridzināšana nodara Melnajai jūrai neatgriezenisku kaitējumu
Odesas hidrobiologs Vladislavs Baļinskis stāsta, kā Krievijas uzbrukumi civilajiem kuģiem, degvielas noplūdes un Kahovkas HES spridzināšana gadu desmitiem ietekmēs Melnās jūras ekosistēmu un piekrastes augsni.

Odesas ekologs un hidrobiologs Vladislavs Baļinskis, kurš nodarbojas ar kara nodarītā vides kaitējuma dokumentēšanu, aprakstījis, kā kaujas darbības pārveido Melno jūru, piekrasti un augsni uz gadiem, ja ne desmitiem gadu. Viņš personīgi bija liecinieks uzbrukumam sausumkravas kuģim "Golden Leo", ko Krievija jūlijā apšaudīja ar spārnotajām raķetēm netālu no Odesas — desmit cilvēki gāja bojā, kuģis vēlāk nogrima Odesas līcī kopā ar kravu.
Baļinskis norāda, ka Krievijas uzbrukumi civilajiem kuģiem bieži ir bīstamāki videi nekā Ukrainas triecieni pa tā dēvētā ēnu flotes tankkuģiem, jo ukraiņu operācijās kuģi parasti zaudē gaitas spēju, bet nenogrimst, savukārt Krievijas atkārtotie triecieni izraisa nogrimšanu un naftas produktu noplūdi.
Eļļa un mazuts jūrā
Pēc uzbrukumiem noliktavām un kuģiem jūrā vairākkārt nonākusi liela apjoma augu eļļa — pagājušā gada decembrī fiksēts 60 kvadrātkilometru liels traips, kas piesārņoja pludmales. Eksperts uzsver, ka eļļa daļām rādītāju ziņā videi var kaitēt pat vairāk nekā mazuts. Papildu risku rada Krievijas naftas produktu transportēšana ar maziem tankkuģiem caur Azovas jūru, tostarp divu tankkuģu avārija 2024. gada decembrī, kuras sekas — mazuta izplūde — joprojām fiksējamas simtiem kilometru attālumā.
Kahovkas katastrofa un pazudušie delfīni
Baļinskis par smagāko vides seku uzskata 2023. gada Kahovkas HES spridzināšanu, kas izraisīja masveida piesārņojumu un saldūdens sugu bojāeju. Lai gan applūdinātās teritorijas daļēji atjaunojas dabiski, ekosistēmu pilnībā atgriezt iepriekšējā stāvoklī vairs nav iespējams. Kopš 2022. gada Melnajā un Azovas jūrā gājuši bojā aptuveni 100 tūkstoši delfīnu, ko ietekmē gan ķīmiskais piesārņojums, gan kara sonāri un sprādzieni, kas traucē dzīvniekiem orientēties.
Viņaprāt, vismazāk dokumentēts paliek kaitējums augsnei gar frontes līniju — fosfora munīcijas iedarbība iznīcina auglīgo augsnes slāni un tajā dzīvojošos organismus, mainot pašu ainavu tā, ka bez cilvēka iejaukšanās šīs teritorijas var pārvērsties par tuksnesi.

/nginx/o/2026/09/22/17930971t1h278a.png)