Ekonomisti: nākamajai valdībai nāksies izvēlēties starp izdevumu samazināšanu un nodokļu celšanu
Vēlēšanu nakts diskusijā ekonomisti brīdināja, ka jaunajai valdībai jau tuvākajā gadā būs jārisina budžeta deficīts, bet patiesās grūtības sagaidāmas pēc vairākiem gadiem. Viņi norādīja, ka ar birokrātijas mazināšanu vien lielās finanšu problēmas neatrisināt.
"Delfi TV" vēlēšanu nakts tiešraidē ekonomikas eksperti pārrunāja, ar kādām finansiālām izvēlēm nāksies saskarties nākamajai Latvijas valdībai pēc priekšvēlēšanu solījumiem par nodokļu samazināšanu, lielāku atbalstu un ekonomikas izaugsmi. Diskusijā piedalījās Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš un "Delfi" redaktore Aija Krūtaine.
Budžets kā pirmais pārbaudījums
Gašpuitis uzsvēra, ka tieši nākamā gada budžeta izveide un deficīta mazināšana lielā mērā noteiks valdības turpmākās iespējas. Ja fiskālā telpa paliks ierobežota, pirmais valdīšanas gads varētu būt saspringts. Strautiņš piebilda, ka nepopulāri lēmumi tūlīt pēc vēlēšanām ir ierasta politiskā prakse, un, lai gan Latvijas parāda līmenis Eiropas kontekstā ir salīdzinoši zems, rīcības brīvību sašaurina arī pieaugošie aizsardzības izdevumi.
Grūtāks pārbaudījums priekšā
Pēc ekspertu domām, vēl nopietnāka situācija var veidoties ne uzreiz, bet pēc pāris gadiem, kad valdībai varētu nākties izvēlēties starp izdevumu samazināšanu, atsevišķu pasākumu atmešanu vai nodokļu celšanu. Krūtaine norādīja, ka daudzi vēlēšanu solījumi — vienlaicīga nodokļu samazināšana un atbalsta palielināšana — grūti saskan ar reālajām budžeta iespējām.
Birokrātijas mazināšana nav risinājums viens pats
Lai gan priekšvēlēšanu laikā bieži skanēja ideja par ietaupījumiem, samazinot valsts pārvaldi, Strautiņš atgādināja, ka centrālajā un pašvaldību birokrātijā strādā kopā ap 24 tūkstošiem cilvēku — mazāk nekā 3% no nodarbinātajiem, tāpēc tas lielās problēmas neatrisinās. Rostovskis piebilda, ka galvenais ieguvums būtu nevis ietaupītā nauda, bet mazāks administratīvais slogs biznesam un iedzīvotājiem, tomēr reālā politiskā izšķiršanās par konkrētu funkciju atteikšanos vēl ir priekšā.
Izaugsme nav valdības rokās vien
Rostovskis minēja eksporta un investīciju pieaugumu kā galvenos izaugsmes virzienus. Strautiņš un Gašpuitis savukārt brīdināja, ka partijas bieži pārspīlē valsts spēju tieši kontrolēt ekonomikas tempu, un aicināja vairāk skaidrot izvēlētos instrumentus, nevis solīt konkrētus rezultātus, jo ārēji faktori var ietekmēt prognozes.
