Ekonomists brīdina par augstiem riskiem pārtikas un degvielas cenu kāpumam
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pēc vasaras inflācijas kritums apstājies un enerģijas cenu kāpums tuvākajos mēnešos var pastiprināt spiedienu uz pārtikas un degvielas cenām. Augustā gada inflācija Latvijā pieaugusi līdz 3,2%.
Augustā patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 0,3%, un gada inflācija sasniedza 3,2%. Lielāko ietekmi uz cenu izmaiņām atstāja enerģijas resursu sadražošanās, kas skāra transporta un mājokļa izdevumus, kā arī vairākas citas preču un pakalpojumu grupas, kamēr pārtikas un apģērbu cenas mēneša laikā samazinājās.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pēc inflācijas atslābuma vasarā tagad atkal pieaug cenu kāpuma riski, un galvenais iemesls ir dārgāka energoresursi. Viņš uzsver, ka lēnāks algu pieaugums šogad tik un tā turpina uzturēt cenu kāpumu pakalpojumu sektorā.
Naftas un gāzes tirgus spriedze
Pēc ekonomista vārdiem, situāciju naftas tirgū sarežģī ASV veiktie triecieni Irānas naftas tankkuģiem un uzbrukums Saudi Aramco objektiem, kas radījis bažas par piegāžu drošību. Pasaules naftas krājumi turpina sarukt, savukārt dīzeļdegvielas pārstrādes cenas jau sasniegušas rekordlīmeņus, tāpēc ziemas sezonā, pieaugot pieprasījumam pēc destilātiem, naftas produktu cenu kāpuma risks tiek vērtēts kā ļoti augsts.
Saspringta situācija veidojas arī gāzes tirgū — TTF cena sasniegusi augstāko līmeni kopš 2023. gada sākuma, bet Eiropas gāzes krātuves piepildītas vien par apmēram 67%, kas ir zemāk par vēsturisko vidējo. Iemesls ir ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos un ar to saistīti šķidrās dabasgāzes piegāžu traucējumi, tostarp neskaidrības par Kataras eksporta atjaunošanos. Ekonomists tomēr uzsver, ka cenu kāpums drīzāk atspoguļo ziemas piegāžu risku, nevis ilgtermiņa gāzes deficītu, jo pēc 2027. gada pavasara cenas tirgū jau tagad ir zemākas.
Pārtikas cenu spiediens veidojas pakāpeniski
FAO Pārtikas cenu indekss augustā pieauga par 1,9% līdz augstākajam līmenim kopš 2022. gada novembra, ko veicinājis karstums, sausums, ģeopolitiskie konflikti un dārgāki energoresursi. Ekonomists skaidro, ka šis spiediens uz patērētāju cenām var izpausties pakāpeniski, un pārtikas inflācijas riski vairāk attiecas uz nākamo gadu — ja augstās energoresursu cenas turpināsies ilgāk, pārtika atkal var kļūt par nozīmīgu inflācijas dzinējspēku.
Neraugoties uz šiem riskiem, Gašpuitis prognozē, ka šā gada inflācija Latvijā būs zemāka nekā gaidīts sākotnēji — 3,3%, savukārt nākamgad tā saglabāsies paaugstinātā līmenī, virs 3%.
