Ekonomists Pūce: Latvija ik mēnesi aizņemas ap 200 miljoniem eiro, lai segtu pamatfunkcijas
Ekonomists Juris Pūce brīdina, ka Latvijas valsts budžeta deficīts pastāvīgi tiek segts ar aizņēmumiem ikdienas funkciju finansēšanai, nevis investīcijām, un parāda apkalpošanas izmaksas turpina augt. Viņaprāt, ilgstoši nesabalansēts budžets nākotnē mazinās iespējas ieguldīt veselībā, izglītībā un aizsardzībā.

Partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs un ekonomists Juris Pūce raidījumā “Ziņu top” TV24 pauda viedokli par valsts budžeta deficīta problēmu, uzsverot, ka tā nav jauna parādība, bet gan ilgstoši zināma un plaši apspriesta situācija.
Pēc Pūces domām, pārsteidzoši ir tas, ka daži šo tēmu mēdz pasniegt kā jaunatklātu problēmu, lai gan par Latvijas grūtībām ar budžeta bilanci publiski runāts jau ilgu laiku.
Aizņemšanās pamatfunkcijām, nevis attīstībai
Ekonomists norādīja, ka būtiskākā problēma slēpjas nevis pašā aizņemšanās faktā, bet gan tās mērķī. Pēc viņa aplēsēm, valsts ik mēnesi aizņemas aptuveni 200 miljonus eiro, taču šī nauda netiek novirzīta attīstības projektiem vai investīcijām, kas nākotnē varētu radīt papildu ekonomisko atdevi. Tā vietā līdzekļi tiek izmantoti, lai nodrošinātu valsts ikdienas pamatfunkciju darbību.
Parāda apkalpošana kļūst arvien dārgāka
Pūce uzsvēra, ka nesabalansēts budžets rada ķēdes reakciju – jo vairāk valsts aizņemas, jo lielāka daļa nākamo gadu budžeta jānovirza parāda un procentu maksājumiem. Pēc viņa teiktā, šogad procentu maksājumi jau pārsniegs miljardu eiro, un nākamgad šī summa turpinās pieaugt.
Ekonomists atgādināja, ka nauda, kas tiek novirzīta parāda apkalpošanai, vairs nav pieejama citām jomām, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai vai aizsardzībai.
Risks nākotnes budžetiem
Pūces ieskatā aizņemšanās pati par sevi nav problēma, ja līdzekļi tiek ieguldīti ekonomikas izaugsmē un rada valstij papildu ienākumus nākotnē. Bīstamāka situācija veidojas tad, ja aizņēmumi kļūst nepieciešami ikdienas izdevumu segšanai. Tas nozīmē, ka arvien lielāka daļa nākamo gadu budžeta varētu tikt tērēta iepriekš aizņemtās naudas procentu segšanai, nevis jaunu sabiedrības vajadzību risināšanai.


/nginx/o/2026/08/28/17881836t1h2bf5.png)