Eksitaptaujas: Kulberga partija vēlēšanās vadībā, taču koalīcijas partneri zaudē

Sestdien publicētās eksitaptaujas par Latvijas parlamenta vēlēšanām uzrāda, ka vadībā ar 35,6 procentiem atrodas premjera Andra Kulberga centriski labā partija "Vienotais sarakts". Rezultāti liecina, ka valsts turpinās eiroatlantisko un Ukrainu atbalstošo kursu, taču kampaņa, kurā dominēja bažas par Krieviju un dzīves dārdzību, devusi labus rezultātus arī populistiskajām partijām.

Kulbergs, kurš premjera krēslā atrodas no maija, pēc datu paziņošanas žurnālistiem teicis, ka rezultāts ir augstāks, nekā gaidīts, un ka tas liecina par iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām — ekonomikas izaugsmes un nākotnes bērniem.

Koalīcijas pārmaiņas priekšā

Lai gan pirmsvēlēšanu aptaujas prognozēja Kulberga koalīcijas vājināšanos, tagad kļuvis skaidrs, ka tā pašreizējā veidā nespēs turpināt darbu. Koalīcijas partneris Zaļo un Zemnieku savienība, pēc eksitaptaujas datiem, saņēmusi tikai 3,7 procentus — zem piecu procentu barjeras, kas nepieciešama iekļūšanai parlamentā. Tas nozīmē, ka Kulbergam būs jāveido jauna valdošā koalīcija.

Analītiķi brīdina, ka eksitaptaujas var nebūt pilnībā precīzas, jo daļa vēlētāju nelabprāt atklāj atbalstu radikālākām partijām. Tiek prognozēts, ka patiesie rezultāti varētu uzrādīt lielāku atbalstu krievvalodīgo elektorāta atbalstītajām partijām — "Suverēnajai varai" un "Latvija pirmajā vietā".

Populistu pieaugums

Drošības jautājumi bija galvenā kampaņas tēma NATO un ES austrumu flanga valstī, bet populistiskās partijas guvušas panākumus, uzsverot iekšzemes ekonomiskās problēmas. "Suverēnā vara", kuru kritiķi saista ar prokrievisku nostāju, ieņēmusi ceturto vietu ar 10,8 procentiem, iebilstot pret militāro palīdzību Ukrainai un aizsardzības budžeta kāpumu. Lielākā daļa partiju tomēr ir noraidījušas sadarbību ar šo partiju.

Otrajā vietā ar 11,3 procentiem ierindojusies "Latvija pirmajā vietā", ko vada biznesmenis Ainārs Šlesers — tā varētu būt piemērotāks koalīcijas partneris. Trešo vietu ar 11,1 procentu ieņem "Progresīvie", kas atbalsta sociālo aizsardzību un Ukrainas atbalstu.

Latvija pēdējos gados, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, būtiski palielinājusi aizsardzības izdevumus, kas tuvojas piecu procentu no IKP. Vēlētāju paradumi starp krievvalodīgo minoritāti mainās — arvien vairāk balsojot pēc ekonomiskiem, nevis identitātes apsvērumiem. Provizoriskie oficiālie rezultāti gaidāmi svētdien, pēc kā sāksies sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu.