Ekskluzīvs acteku manuskripts pēc gandrīz divsimt gadiem Francijā uz laiku atgriežas Meksikā

Meksikas galvaspilsētā ceturtdien atklāta izstāde, kurā pirmoreiz pēc gandrīz divsimt gadiem skatāmi 16. gadsimta acteku manuskripta Codex Azcatitlan fragmenti. Franciju kā aizdevumu tos nosūtīja Nacionālā bibliotēka, atzīmējot 200 gadus kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp abām valstīm.

Manuskripts pikтogrammu veidā stāsta acteku civilizācijas vēsturi — no impērijas rašanās līdz tās sagraušanai spāņu iekarošanas laikā, kas ievadīja kristietības ienākšanu reģionā. Krāsainajos zīmējumos attēloti karotāji spalvu galvassegās un rituāli piramīdveida tempļos, kā arī senču ceļojums no mītiskās dzimtenes Astlanas uz Tenočtitlanu, mūsdienu Mehiko priekšteci.

Izstādes atklāšanā pamatiedzīvotāju hnahnu kopienas pārstāve Emīlija Mendosa pauda gandarījumu, saucot notikumu par uzvarētu cīņu un pirmo soli ceļā uz šādu dokumentu pilnīgu atdošanu. Meksikas ārlietu ministrs Roberto Velasko uzsvēra, ka izstāde ļauj iedzīvotājiem atgūt saikni ar kolektīvo atmiņu un senču mantojumu.

Meksika jau gadiem prasa Francijai manuskriptu atdot pavisam, taču Francija līdz šim atteikusies. Valsts kopš 2018. gada ir panākusi vairāk nekā 16 200 kultūras priekšmetu atgriešanu no dažādām valstīm. Pagājušajā gadā prezidente Klaudija Šeinbauma personīgi mudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu atdot gan Codex Azcatitlan, gan citu vērtīgu manuskriptu — Codex Borbonicus.

Manuskriptu, kas sastāv no 25 pergamenta lapām, Francijas Nacionālajai bibliotēkai 1898. gadā uzdāvināja franču-meksikāņu kolekcionāra atraitne. Francijā to bija atvedis pētnieks pusgadsimtu agrāk. Abas puses joprojām uzskata sevi par likumīgajām īpašniecēm, un jautājums 1982. gadā jau reiz izraisīja diplomātisku saspīlējumu, kad kāds Meksikas jurists no Francijas bibliotēkas nozaga citu līdzīgu manuskriptu un aizveda to atpakaļ uz Meksiku.