Eksperte: Putins visticamāk nekad nemeklēs miera līgumu ar Ukrainu
ICDS direktore Kristi Raika uzskata, ka Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainai un uzskata, ka var karot ilgāk, tāpēc miera līgums ar Putinu ir maz ticams. Viņa aicina stiprināt Ukrainas atbalstu un pastiprināt sankcijas.
Starptautiskā Aizsardzības un drošības pētniecības centra (ICDS) direktore Kristi Raika norāda, ka Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainai un, tā kā Krievijas līderis Vladimirs Putins uzskata, ka valsts var izturēt ilgāk nekā pretinieks, ir maz ticams, ka viņš jebkad tiešām meklēs miera līgumu ar Ukrainu.
Pēc Raikas domām, Krievija cenšas radīt bailes ne tikai Ukrainā, bet arī tās sabiedrotajos, mēģinot vājināt Eiropas gribu turpināt atbalstīt Ukrainu. Tā kā kara gaita Krievijai nav labvēlīga, tā uzņemas arvien lielākus riskus, cerot, ka Eiropa nav gatava spēcīgākiem pretpasākumiem — un šobrīd šī cerība diemžēl attaisnojas, jo Eiropas valstu reakcija līdz šim bijusi salīdzinoši vāja.
Reakcija ir bijusi nepietiekama
Raika atzīst, ka Rietumvalstis nav palikušas pilnīgi neaktīvas, taču to rīcība ir bijusi vājāka, nekā gaidīts — kā piemēru viņa min Vācijas reakciju uz incidentu Leipcigas–Halles lidostā. Viņasprāt, ir būtiski turpināt atbalstīt Ukrainu un nepieļaut situāciju, kurā Krievijas uzbrukumi liktu sabiedrotajiem baidīties turpināt palīdzību. Tieši pretēji — pašreizējais brīdis prasot visus iespējamos soļus, lai stiprinātu Ukrainas gaisa aizsardzību un pastiprinātu sankcijas pret Krieviju, jo daudzas iespējas vēl nav izmantotas.
Brīdinājumi par turpmākiem uzbrukumiem
Arktikas sanāksmē Rovaniemi Frīdrihs Merss un Donalds Tusks brīdināja par izšķirošiem brīžiem tuvākajās nedēļās. Raika skaidro, ka runa ir par Krievijas plāniem veikt turpmākus uzbrukumus Eiropā, un galvenie mērķi būšot valstis, kuru atbalsts Ukrainai ir vissvarīgākais — Vācijas vadībā. Viņa uzsver, ka, pretēji izplatītajam priekšstatam Rietumeiropā, Baltijas valstis pēdējā laikā nav bijušas galvenais mērķis, jo augsne Krievijas ietekmes operācijām esot labvēlīgāka Vācijā vai Francijā.
Raika arī norāda, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav veicis nekādus nozīmīgus soļus, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, lai gan reizēm viņa attieksme pret Ukrainu kļuvusi pozitīvāka. Uz jautājumu, vai galvenā problēma ASV starpniecībā vadītajās sarunās ir tā, ka Vašingtona vēlas mieru daudz vairāk nekā Maskava, Raika atbild apstiprinoši. Pēc viņas teiktā, neviens Ukrainā netic, ka karš beigsies pirms nākamā pavasara — Krievija tikmēr uzbrūk arvien spēcīgāk, un Putins joprojām nespēj sasniegt savus izvirzītos mērķus Ukrainā, tāpēc viņam vienīgā alternatīva esot kara turpināšana, iespējams, kādā brīdī ierobežojot militāro aktivitāti, ja tā Krievijai kļūs pārāk dārga un bīstama.
