Eksperti: kiberuzbrukumos var tikt mērķētas arī ikdienas sadzīves ierīces
Pēc kiberuzbrukuma pārtikas veikalu ledusskapjiem Francijā eksperti brīdina, ka ikviena internetam pieslēgta ierīce var kļūt par apdraudējumu. Igaunijas iestādes uzskata, ka situācija valstī ir salīdzinoši laba.
Igaunijas eksperti brīdina, ka interneta laikmetā potenciāls drauds ir katra tīklam pieslēgta ierīce. Iemesls ir kiberuzbrukums simtiem pārtikas veikalu Francijā 11. oktobrī, kad hakeri paaugstināja ledusskapju temperatūru līdz pat 50 grādiem pēc Celsija. Rezultātā sabojājās liels daudzums pārtikas. Informāciju publicēja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Ievainojamības ikdienas ierīcēs
Tehnoloģiju eksperts Glens Pilvre norādīja, ka zaudējumi sasniedz miljonus eiro. Viņš atgādināja, ka viss ir savstarpēji savienots, un, ja šo savienojumu aizsardzībā ir nepilnības, tām var piekļūt nepiederošs. Pēc viņa teiktā, internetam pieslēgtas ir dažādas ierīces, piemēram, veļasmašīnas, putekļsūcēji vai ledusskapji. Programmatūra var būt neatjaunināta, bet paroles — viegli uzminamas.
Viņš minēja gadījumu, kad kazino akvārija vadības sistēma bija neaizsargāta pret uzbrukumiem. Tā kā sistēma atradās iekšējā tīklā, uzbrucēji ar tās palīdzību tika pie kazino klientu datiem.
Situācija Igaunijā
Igaunijā par šādu ievainojamību novēršanu atbild Informācijas sistēmu autoritāte (RIA). Iestāde uzskata, ka salīdzinājumā ar Franciju situācija ir samērā laba: svarīgu pakalpojumu sniedzējiem jāievēro stingras prasības, un tos pastāvīgi uzrauga. RIA incidentu reaģēšanas departamenta vadītājs Taavi Kupers sacīja, ka internetam pieslēgtu ierīču nav daudz. Skartie uzņēmumi jau informēti un saņēmuši norādījumus, kā slēpt vai aizvērt piekļuves punktus. Kuri uzņēmumi tie ir, iestāde nenosauca.
Tartu Universitātes kosmosa un aizsardzības tehnoloģiju profesors Marts Noorma norādīja, ka mākslīgais intelekts palīdz arī uzbrucējiem, kuri ar tā palīdzību var nodarīt vairāk kaitējuma ātrāk, taču tas tikpat labi palīdz aizsargiem. Kupers teica, ka uzbrukuma process kļuvis ļoti ātrs: agrāk pēc ievainojamības atklāšanas varēja cerēt uz 30 dienu atjauninājumu ciklu, bet tagad ievainojamību izmanto divu līdz 24 stundu laikā.
Aizsardzības spēki
Eksperti uzskata, ka hakerus mūsdienās interesē ātra iedzīvošanās, nevis sadzīves tehnikas uzbrukumi. Igaunijas Aizsardzības spēki norādīja, ka militārā infrastruktūra tiek uzraudzīta daudz stingrāk. Kiberkomandas vadītājs Renē Inness stāstīja, ka dienā vidēji reģistrē ap 100 000 incidentu, taču to neuzskata par īpašu draudu. Nopietnu incidentu gadā esot 20–30.
