Eksperti: Latvijā pārtikas cenas tuvāko mēnešu laikā varētu sākt kāpt
Lai gan Latvijā pārtika pašlaik kļūst lētāka, dārgākas degvielas, gāzes un elektrības dēļ eksperti sagaida cenu kāpumu aptuveni pusgada laikā. Papildu risku rada mēslojuma cenas un vājāka ziemāju sēja.
Latvijas veikalos pārtikas cenas pēdējā laikā nav pieaugušas, taču nozares eksperti, kurus aptaujāja laikraksts "Neatkarīgā", prognozē, ka tuvākajos mēnešos tās varētu sākt celties. Iemesls ir dārgāka degviela, dabasgāze un elektroenerģija, kā arī pasaules tirgos augošās izejvielu cenas.
Ko rāda dati
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka septembrī pārtikas un bezalkoholisko dzēriņu cenas Latvijā bija par 4,8% zemākas nekā pirms gada. Savukārt ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas izejvielu cenu indekss gada laikā pieaudzis par 5,8%. Dīzeļdegviela Latvijā septembrī vidēji maksāja 2,08 eiro litrā, tas ir par 39,1% vairāk nekā pirms gada. Elektroenerģijas vidējā biržas cena oktobrī sasniedza 112,56 eiro par megavatstundu. Saskaņā ar "Eurostat" aplēsēm gada inflācija oktobrī eirozonā bija 4%, Latvijā — 3%.
Cenu pārmaiņas veikalos var parādīties ar vairāku mēnešu nobīdi, jo ražotājiem un tirgotājiem ir iepriekš noslēgti piegādes līgumi.
Eksperti: kāpums ir ticams
Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe sagaida, ka pusgada laikā pārtika kļūs dārgāka praktiski visās produktu grupās, taču to var aizkavēt Ziemassvētku atlaižu periods. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka pašlaik cenas gandrīz visās grupās krītas, izņemot maizi, taču uzņēmumiem vēl jāatgūst agrākā degvielas sadārdzinājuma izmaksas.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre maizes iespējamo sadārdzinājumu saista ar pārstrādes uzņēmumu enerģijas izmaksām, jo graudu cenas ir zemas. Piena iepirkuma cenas aptuveni astoņus mēnešus bijušas zemas, bet tiek prognozēts to kāpums, kas var ietekmēt sviestu un biezpienu.
Riski nākamajai ražai
Atsevišķos reģionos ziemāju sēja veikta tikai 50–60% apmērā no plānotā, tādēļ nākamā gada graudu raža varētu būt mazāka. Eksperte pieļauj arī minerālmēslu trūkumu Eiropā pavasarī. Abas eksperti kritiski vērtē ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (CBAM), kas kopš 2026. gada sākuma attiecas arī uz noteiktiem minerālmēsliem.
Kas var bremzēt cenas
Cenu kāpumu varētu ierobežot konkurence, tostarp ES un Dienvidamerikas bloka "Mercosur" tirdzniecības vienošanās, kuras pagaidu piemērošana sākās 1. maijā, kā arī iedzīvotāju pirktspēja. Gulbe katastrofu neprognozē, taču lielam optimismam pamata nesaskata.
