Eksperti: manosfēra un tiešsaistes mizoginitāte jāvērtē kā sabiedrības veselības problēma
Lielbritānijas eksperti žurnālā The Lancet aicina valdības un iestādes pret manosfēru un tiešsaistes mizoginitāti vērsties kā pret sabiedrības veselības jautājumu, līdzīgi kā pret smēķēšanu vai aptaukošanos. Ziņojuma autori norāda, ka šī joma ir kļuvusi par ienesīgu biznesu.

Lielbritānijas eksperti medicīnas žurnālā The Lancet publicētā ziņojumā aicina valdības manosfēru un tiešsaistes mizoginitāti (naidu pret sievietēm) vērtēt kā sabiedrības veselības problēmu, tāpat kā aptaukošanos vai smēķēšanu. Viņi uzskata, ka vajadzīga saskaņota rīcība, kurā iesaistītas valdības, skolas, veselības aprūpes iestādes un kopienu organizācijas. Par paraugu minēta sabiedrības veselības pieeja tabakas lietošanai un ultraapstrādātai pārtikai.
Kas ir manosfēra
Ziņojumā manosfēra definēta kā izkliedēta komerciāla ekosistēma un brīvs tiešsaistes kopienu kopums, ko vieno kopīgi uzskati par vīrišķību, mizoginitāti un vīriešu kā upuru lomu. Autori norāda, ka tā izveidojusies par ļoti ienesīgu nozari, kas pelna, popularizējot galējākās mizoginitātes un aizvainotas vīrišķības izpausmes. Vīriešu problēmas tur tiekot skaidrotas ar feminismu, nevis strukturāliem apstākļiem, bet vīrišķā identitāte tiekot pārvērsta par preci ar produktu un maksas satura palīdzību.
Profesors Kents Bjūss (Kent Buse), ziņojuma līdzautors un sociālā taisnīguma domnīcas Global 50/50 līdzdibinātājs, to raksturo kā biznesa modeli, nevis margināla parādību: sistēma atalgo visekstrēmāko saturu, jo dusmas un sūdzības ir izdevīgas. Viņš prognozē tādu pašu argumentāciju, kādu izmantoja tabakas nozare, – vainot indivīdu un regulējumu dēvēt par brīvības apdraudējumu. Pēc viņa domām, zēni un vīrieši paši nav problēma, bet gan apstākļi, kas tos izolē un atstāj bez drošas nākotnes, kā arī uzņēmumi, kas pelna no viņu dusmām un nedrošības.
Kāpēc zēni tur nonāk
Autori min zēnu atsvešināšanos no izglītības visā pasaulē, vientulību, naudas rūpes un sociālo atstumtību. Tas jauniešus var padarīt neaizsargātākus pret tiešsaistes kopienām, kas piedāvā vienkāršus skaidrojumus un mudina vainot sievietes un feminismu.
Profesore Sāra Houkesa (Sarah Hawkes), otra ziņojuma autore, uzsver, ka manosfēra zēniem piedāvā piederības sajūtu, identitāti un skaidrojumu, kāpēc dzīve šķiet grūta. Šīs vajadzības esot reālas, tāpēc pasākumi, kas tikai likvidē manosfēru, nepiedāvājot ticamu alternatīvu, izgāzīsies.
Marks Brūkss (Mark Brooks), Vīriešu un zēnu politikas pētniecības centra politikas un komunikācijas direktors, atzinīgi vērtēja ziņojuma nostāju, ka tā ir sabiedrības veselības problēma un ka satura upuri ir gan vīrieši un zēni, gan sievietes un meitenes. Viņš norādīja, ka centrs strādā pie pētījuma, lai noskaidrotu, kuri ir visvairāk pakļauti riskam.


