Eksperts: cerības uz Krievijas miera gatavību ir vēlmju domāšana

ASV Keisas universitātes ekonomists Stefans Šeremeta uzskata, ka pašreizējās cerības uz Krievijas patiesu vēlmi panākt mieru ir vēlmju domāšana. Viņš atzīmē, ka, lai gan Krievija kaujas laukā negūst ievērojamus panākumus, tās ekonomika saskaras ar grūtībām un Ukraina traucē Krievijas naftas ražošanu, galvenais faktors, kas varētu atturēt Krieviju, ir Rietumu reakcija. Diemžēl tā pagaidām nav novērojama.

Šeremeta norāda, ka iepriekš katru reizi, kad Krievija eskalēja situāciju vai pastiprināja brutalitāti Ukrainā, Rietumi atbildēja ar palielinātu atbalstu Ukrainai. Tomēr tagad, kad notiek visintensīvākie raķešu uzbrukumi Kijivai, Odesai un Dņipro, kas prasa visvairāk civilo upuru kopš kara sākuma, Rietumu atbalsta maksimums neseko. Turklāt ASV ir pilnībā atsaukušas savu atbalstu.

Kad Krievija redz šādu Rietumu vājumu, tā vienkārši spēlē laika spēli, uzskata profesors. Viņš arī norāda, ka apgalvojumi par laiku kā Krievijas ienaidnieku nav precīzi – laiks nav labvēlīgs ne Ukrainai, ne Krievijai. Ukrainā ielas ir tukšas, jo cilvēki ir mobilizēti, slēpjas vai devušies prom. Šeremeta ir pārliecināts, ka Putins un Kremlis uzskata, ka viņiem ir vairāk resursu, lai izturētu ilgāk nekā Ukraina un Rietumi.

Tāpēc profesors netic, ka reālas sarunas tuvojas. Lai to panāktu, būtu jāmaina naratīvs, pirmkārt, no ASV puses, kā arī no tādām Eiropas lielvarām kā Francija, Vācija un Itālija. Viņš arī pauda bažas par iespējamo ASV izstāšanos no NATO, analizējot Trampa politiku. Trampa "Amerika pirmajā vietā" naratīvs liecina, ka ASV nevēlas iesaistīties Eiropas konfliktos. Šeremeta cer, ka tādi cilvēki kā valsts sekretārs Marko Rubio iebildīs, bet atzīst, ka Tramps ir neatkarīgs un darīs, ko vēlas.