Eksperts: e-balsošana Latvijā iespējama, bet valsts IT sistēmām vispirms jāiegūst sabiedrības uzticība

Jautājums, kāpēc Igaunijā var balsot internetā, bet Latvijā nē, Latvijā izskan regulāri, īpaši vēlēšanu laikā. Kā norāda IT risinājumu eksperts Edgars Jēkabsons, biežākā atbilde — ka to neļauj Satversme vai ka tas nav droši — nav līdz galam precīza.

Juridiski šķēršļu nav

Satversme prasa, lai Saeimas vēlēšanas būtu aizklātas un neviltojamas, bet neko nenosaka par konkrētu balsošanas formu — tas regulēts Saeimas vēlēšanu likumā, ko var mainīt ar parastu Saeimas balsojumu. Latvija jau tagad atzīst balsošanu bez komisijas klātbūtnes par atbilstošu Satversmei — pilsoņi ārvalstīs var balsot pa pastu. Līdzīgu loģiku 2005. gadā izmantoja Igaunijas Augstākā tiesa, atzīstot e-balsošanu par konstitucionālu, jo iespēja pārbalsot pasargā no spiediena. Arī Latvijas Saeima 2022. gadā pieņēma likumu, kas pašvaldību referendumos paredz elektronisku iepriekšējo balsošanu no 2025. gada.

Tehnoloģija ir pieejama, bet nav pilnīga

Igaunija internetā balso kopš 2005. gada, kad to izmantoja mazāk nekā divi procenti vēlētāju; 2023. gadā — jau vairāk nekā puse. Sistēma izmanto šifrēšanu un matemātiski pārbaudāmus soļus, taču starptautiski novērotāji pēc 2023. gada vēlēšanām norādījuši, ka pilna pārbaudāmība no gala līdz galam joprojām nav panākta. Latvijā nepieciešamā elektroniskās identitātes infrastruktūra — eID, eParaksts, Smart-ID — jau eksistē.

Trūkst uzticības, nevis tehnoloģijas

Galvenais šķērslis, uzskata autors, ir sabiedrības uzticība, kuru pēdējā laikā grāvuši vairāki IT incidenti: 2025. gada jūnija vēlēšanu nakts balsu skaitīšanas sistēmas atteice, ar to saistītā kriminālizmeklēšana un aizturēšanas 2026. gada martā, LVRTC eParaksta avārija, kā arī ielaušanās Latvijas Valsts mežu un CSDD sistēmās, pēdējā gadījumā noplūdinot ap 1,2 miljoniem iedzīvotāju datu. Tāpēc 2026. gada Saeimas vēlēšanās balsis atkal skaitīja ar rokām.

Autors iesaka pakāpenisku ceļu: vispirms sakārtot valsts IT pārvaldību un atbildību, pēc tam ieviest ticamu automatizētu balsu skaitīšanu, izmēģināt elektronisku balsošanu kādā pašvaldības referendumā un tikai pēc tam ar plašu politisku vienošanos paplašināt e-balsošanu arī Saeimas vēlēšanās, sākot ar pilsoņiem ārvalstīs.