Eksperts: Krievija ar hibrīdiem uzbrukumiem Eiropā testē NATO robežas
Politologs Carlo Masala podkāstā brīdina, ka Krievija ar sabotāžas aktiem Eiropā apzināti pārbauda NATO 5. panta robežas, mērķējot uz paniku un Ukrainas atbalsta grozīšanu. Viņš arī analizē, kā 2027. gada Eiropas vēlēšanas un iespējamā Trampa atgriešanās varētu ietekmēt Kijevu.
Starptautiskās politikas eksperts Carlo Masala no Vācijas Bundesvēra universitātes Minhenē raidierakstā "Berlin Playbook" brīdina, ka Krievija pēdējā laikā pastiprina hibrīdos uzbrukumus Eiropā, tostarp izmantojot bezpilota lidaparātus pret ukraiņu kravas gaisa transportu Leipcigā, sprādzienus munīcijas rūpnīcās un sabotāžu jūrā.
Masala sarunā ar POLITICO žurnālistu Gordonu Repinski uzsver, ka šādu darbību mērķis ir izraisīt paniku Eiropas iedzīvotāju vidū un vājināt Rietumu atbalstu Ukrainai. Viņš pauž, ka Kremlis ar šiem soļiem apzināti pārbauda NATO noteiktās robežas, lai redzētu, cik tālu var iet, nepārkāpjot slieksni, kas aktivizētu alianses kopējās aizsardzības klauzulu.
Kas notiktu, ja uzbrukums izdotos
Sarunā tiek analizēts scenārijs, kādas sekas varētu būt, ja kāds no šādiem uzbrukumiem Vācijas teritorijā faktiski izdotos un novestu pie NATO Bruņoto konflikta klauzulas piemērošanas. Masala skaidro, kāpēc prezidents Vladimirs Putins šobrīd kļūst riskantāks savā rīcībā.
Merca loma un spiediens uz Kijevu
Eksperts norāda, ka Vācijas debatēs kanclers Frīdrihs Merks tiek uzskatīts par būtisku atbalstu turpmākai palīdzībai Ukrainai. Ja šis atbalsts zustu, tam būtu smagas finansiālas un militāras sekas visam kontinentam. Vienlaikus pieaug spiediens uz Kijevu — raidierakstā tiek diskutēts, kā iespējamā Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā varētu piespiest Ukrainu pieņemt sāpīgus kompromisus.
Masala arī atzīmē, ka 2027. gadā Eiropā paredzētas vairākas svarīgas vēlēšanas, un šis "superizvēlu gads" varētu Maskavai dot nebijušu iespēju ietekmēt kontinenta politisko virzienu savā labā.
