Eksperts: Krievija sarunās par Ukrainu cenšas iespēlēt Eiropas drošības arhitektūras tēmu
Dienas intervijā analizēta pēdējā ASV, Krievijas un Ukrainas sarunu kārta Apvienotajos Arābu Emirātos. Sarunu dalībnieki norāda, ka Krievija caur ASV virza Eiropas drošības pārskatīšanas tēmu, kas Baltijai nozīmētu NATO klātbūtnes mazināšanos.

Intervijā laikrakstam «Diena» apspriesta jaunākā ASV, Krievijas un Ukrainas sarunu kārta Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) par kara izbeigšanu Ukrainā. Sarunas beidzās bez miera vai pamiera, taču tajās ieskanējās Eiropas drošības arhitektūras pārskatīšanas tēma, kas tieši skar arī Latvijas drošību.
Notikumu fons
Oktobrī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stērs aptuveni pusotru stundu runāja pa telefonu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pirms sarunām AAE ASV prezidenta Donalda Trampa znots un sarunvedis Džareds Kušners sociālajos tīklos sasaistīja Ukrainas kara izbeigšanu ar vienošanos par jaunu Eiropas drošības arhitektūru un 30 gadus ilgās neuzticības beigām starp Eiropu un Krieviju. Eiropas pārstāvji AAE ieradās, taču pie sarunu galda netika pielaisti; klāt bija arī NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ASV ģenerālis Alekss Grinkevičs. Pēc sarunām Kušners un otrs Trampa sarunvedis Stīvs Vitkofs devās uz Maskavu tikties ar Putinu. Nedēļas nogalē Dublinā notika neformāla Eiropadome, kurā eiropieši tikās arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Interpretācijas
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzskata, ka Krievija ar šo tēmu novilcina sarunas. Intervijā tiek vērtēts, ka drošības arhitektūras jautājums Krievijai kalpo arī kā ieejas biļete Eiropai sarunās, vienlaikus radot apstākļus, kuros Eiropas dalība kļūst praktiski neiespējama. Eiropai ir grūti vienoties par pārstāvi — minēti septiņi pretendenti: Eiropas Komisija, Eiropas Padome, Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Polija.
Intervijā norādīts, ka Kremļa prasības varētu nozīmēt NATO klātbūtnes atgriešanu 1997. gada līmenī, tātad mazināšanu Baltijas valstīs un alianses austrumu flangā, kā arī Krievijas ietekmes sfēras atzīšanu. Tiek vērtēts, ka ASV tomēr nav gatavas atstāt Ukrainu: tā turpina tirgot ieročus Eiropai, kas nonāk Ukrainā. Eksperts atgādina, ka līdzīgus mēģinājumus uzlabot attiecības ar Krieviju veikuši vairāki iepriekšējie ASV prezidenti, un uzsver, ka Eiropai jāturpina dialogs ar ASV paralēli.


