Eksperts: Latvijas vilcināšanās ar 'Rail Baltica' var kļūt par lielāko Baltijas sadarbības neveiksmi simtgadē
Ja Latvija nespēs virzīt 'Rail Baltica' projektu, Igaunija var meklēt jūras transporta alternatīvu, bet projekta izgāšanās būtu lielākā Baltijas sadarbības neveiksme pēdējos 100 gados.
Dzelzceļa projekts 'Rail Baltica' nav tikai infrastruktūras jautājums, bet gan izšķirošs brīdis, lai Baltijas valstis kļūtu par daļu no Eiropas ekonomikas un transporta koridoriem, nevis paliktu nomalē. Kā norāda eksperti, problēma nav Briselē, Tallinā vai Viļņā, bet gan Rīgā – politiskās gribas trūkums apdraud projekta īstenošanu.
Latvijai izvēloties palikt perifērijā, tā nepaliks viena – viss reģions tiks ierauts nomalē. Igaunija viena nespēs izveidot koridoru uz Eiropu, Lietuva viena nespēs savienot Baltiju ar Poliju un Centrāleiropu, bet Polija viena nespēs padarīt Baltijas valstis par dabisku Eiropas dzelzceļa tīkla daļu. Ja Latvija, kas atrodas koridora centrā, vilcināsies, tas nozīmēs visas Baltijas ekonomiskās telpas stagnāciju.
Vēsturiskie piemēri, piemēram, Igaunijas palīdzība Latvijai Neatkarības karā un Baltijas ceļš, liecina, ka kopīgie centieni ir balstīti plašākā izpratnē – Baltijas valstis ir stiprākas kopā. 'Rail Baltica' nav Baltijas ceļš, bet princips ir līdzīgs: stratēģiski svarīgos brīžos valstis nevar domāt tikai par sevi. Ja mugurkauls lūzīs vidū, vājāki kļūsim visi.
