Eksperts: līdz 2030. gadam 39% darbinieku prasmju var zaudēt aktualitāti
Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas prorektors Andrejs Cinis norāda, ka mākslīgais intelekts mainīs darba tirgu un izglītības prasības. Latvijā MI tehnoloģijas izmanto 12,2% uzņēmumu, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs.

Mākslīgais intelekts mainīs to, par ko darba devēji būs gatavi maksāt, un augstākās izglītības diploms vairs pats par sevi negarantēs konkurētspēju darba tirgū. Tā komentārā norāda Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas prorektors un ekonomikas eksperts Andrejs Cinis. Viņš uzsver, ka tas nenozīmē visu profesiju izzušanu, taču grāmatvežu, juristu, ekonomistu, programmētāju, tulkotāju, mārketinga speciālistu un analītiķu zināšanas vairs nav tik ekskluzīvas kā agrāk.
Prasmes un darbavietas
Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā prognozēts, ka līdz 2030. gadam pasaulē varētu rasties aptuveni 170 miljoni jaunu darbavietu, bet aptuveni 92 miljoni esošo izzustu vai tiktu aizstātas. Tāpat tiek lēsts, ka aptuveni 39% pašreizējo darbinieku prasmju varētu mainīties vai zaudēt aktualitāti. Cinis norāda, ka jaunās darbavietas ne vienmēr būs pieejamas tiem, kuri zaudēs iepriekšējās, un ka mūžizglītība kļūs par nepieciešamību.
Jauniešu ienākšana darba tirgū
Eksperts brīdina, ka mākslīgais intelekts arvien biežāk automatizē vienkāršos uzdevumus, ar kuriem parasti sāk karjeru jaunie speciālisti. Stenforda Universitātes 2026. gada AI Index ziņojumā minēts, ka ASV programmatūras izstrādātāju vecuma grupā no 22 līdz 25 gadiem nodarbinātība kopš 2024. gada samazinājusies par gandrīz piektdaļu, taču to nevar piedēvēt tikai mākslīgajam intelektam. OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) 2026. gadā norādījusi, ka pierādījumi vēl neļauj mākslīgo intelektu uzskatīt par galveno jauniešu nodarbinātības problēmu cēloni.
Latvija atpaliek
Pēc Eurostat datiem par 2025. gadu Eiropas Savienībā vidēji 20% uzņēmumu ar vismaz desmit nodarbinātajiem izmantoja vismaz vienu mākslīgā intelekta tehnoloģiju. Dānijā rādītājs bija 42%, Somijā 37,8%, Igaunijā 23,4%, Lietuvā 21,3%, bet Latvijā 12,2%. Cinis uzsver, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav obligāti vajadzīgas milzīgas investīcijas, taču rezultātu nodrošina precīzi definēta problēma, sakārtoti dati un stratēģiska tehnoloģijas integrācija, nevis tikai lietotnes izmantošana. Viņš arī aicina augstskolas mācīt patstāvīgi domāt un analizēt, nevis tikai atkārtot informāciju.


