Rīgā apkures sistēmu maiņa kavē augstās izmaksas un kopīpašnieku vienošanās grūtības
Decembrī apritēs pieci gadi, kopš Rīgā spēkā ir apkures zonējums, taču vēsturiskajā centrā pāreja uz zaļākiem risinājumiem virzās lēni. Šķēršļi ir izmaksas, sarežģītas vienošanās starp kopīpašniekiem un ierobežotas iespējas uzstādīt siltumsūkņus.

Rīgā, kur pirms pieciem gadiem apstiprināti noteikumi, kas pilsētu sadala trīs apkures zonās, pāreja uz mazāk piesārņojošiem apkures risinājumiem joprojām norit lēni, īpaši vēsturiskajā centrā. Noteikumi nosaka, kādus apkures veidus un katlus drīkst izmantot katrā zonā. Tos ieviesa tāpēc, ka gaisa kvalitāte Rīgā, Liepājā un Rēzeknē nav bijusi pietiekami laba, un tas rada risku veselībai. Par situāciju interesējās portāls "Delfi".
Gaisa kvalitāte joprojām problēma
Galdaugi piesārņojuma avoti ir autotransports, apkure, osta un rūpniecība. Rīga šā gada februārī secināja, ka laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam pilsētā joprojām reģistrēti vairāku vielu normatīvu pārsniegumi. Novembrī valdība apstiprināja papildu 1,47 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gaisa piesārņojuma mazināšanai šajās pilsētās.
Vēsturiskais centrs
Rīgas centrs atrodas pirmajā, bezemisiju zonā, kur par primāro noteikta centralizētā siltumapgāde. Pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārstāve Kornēlija Stašule norāda, ka praksē daudzviet izmantoti gāzes katli un podiņu krāsnis, bet centralizētie siltumtīkli nav izbūvēti, jo bieži grūti vienoties ar zemes īpašniekiem. Rīgas Enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Valdis Ratniks min arī to, ka nami ir kopīpašums, tāpēc par apkures maiņu jāvienojas visiem īpašniekiem. Šķērslis ir arī lielās izmaksas.
Siltumsūkņi un gāze
Pēdējos trīs gadus siltumsūknis Rīgā ir populārākais jaunās apkures iekārtas veids. Tomēr daudzi izvēlas arī gāzes katlus, lai gan gāze šoziem esot trīsreiz dārgāka nekā pērn. Vecrīgā siltumsūkņus uzstādīt reti iespējams striktu būvniecības noteikumu, trokšņa un novecojušo elektrotīklu dēļ.
"Rīgas siltums" plāno piecu gadu laikā dabasgāzes īpatsvaru samazināt no aptuveni 60 % līdz 35 %. Ratnika teiktais liecina, ka elektrība parasti ir lētākais variants, taču siltumsūkņa uzstādīšanai vajadzīgas lielas sākotnējās investīcijas.
Atbalsts
Rīgai pašai nav finansiāla atbalsta rīku, taču tiek palīdzēts iedzīvotājiem vienoties un sagatavot tehnisko dokumentāciju. Ratnika ieskatā jāveido līdzfinansējums jaunajiem pieslēgumiem centralizētajai apkurei. Stašule uzskata, ka daudzi nezina par valsts atbalstu, un kritizē prasību iesniegt čekus par iepriekšējiem apkures izdevumiem. Pašlaik top Rīgas centralizētās siltumapgādes attīstības stratēģija 2026.–2040. gadam, kurā centrs ir prioritāra teritorija.


