Eksperts: tikai 21% valsts iestāžu ir darbības nepārtrauktības plāni

Ojārs Stūre, komentējot premjerministra Andra Kulberga iepriekš paustos datus, uzsver, ka tikai 21% valsts iestāžu un 31% privātā sektora organizāciju ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus. Šie skaitļi, pēc viņa domām, raksturo ne tikai atsevišķu organizāciju, bet visas valsts noturību pret nopietniem apdraudējumiem.

Stūre atgādina, ka mūsdienās reāli kļuvuši tādi riski kā klimata pārmaiņu izraisītas dabas katastrofas, plaša mēroga kiberuzbrukumi, hibrīdapdraudējumi, sabotāža un militārs konflikts. Viņš norāda, ka, ja lielai daļai organizāciju nav rīcības plānu, tas rada risku visai sabiedrībai. Lai gan darbs pie gatavības uzlabošanas notiek, temps nav apmierinošs – četrām piektdaļām valsts iestāžu un divām trešdaļām uzņēmumu nav pat vienkārša plāna.

Eksperts kritizē paļaušanos uz veiksmi, norādot, ka nerunāšana par riskiem nepalīdz no tiem izvairīties. Viņš aicina katrai organizācijai skaidri definēt, kā rīkoties krīzes stundā: kurš pieņems lēmumus, kurš aizvietos kolēģus, kā uzturēt kritiskos pakalpojumus un komunicēt. Stūre atzinīgi vērtē premjera aktualizēto jautājumu un vēlas sistemātisku uzraudzību un mērķus.

Viņš iesaka izmantot Ziemeļvalstu Noturības organizācijas bezmaksas rokasgrāmatu uzņēmumu vadītājiem par sagatavošanos militāriem apdraudējumiem un krīzēm. Tāpat eksperts atgādina, ka plāns vien nav pietiekams – nepieciešamas rezerves, resursi un cilvēki, kuri zina, kā rīkoties. Regulāras praktiskās mācības ir būtiskas, lai pārbaudītu plānu dzīvotspēju, identifikētu nepilnības un samazinātu kļūdu iespējamību reālā krīzē.

Stūre uzsver, ka krīzes laikā nav īstais brīdis pirmo reizi lasīt plānu – tam jābūt pazīstamam instrumentam, kas vairākkārt pārbaudīts mācībās. Tikai tad organizācija var būt pārliecināta, ka spēs veiksmīgi reaģēt un atjaunot darbību.