Eksperts: Trampa pieeja Ukrainas karam izriet no darījumu domāšanas, nevis lojalitātes Putinam
Politologs Māris Andžāns TV24 raidījumā norādīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa rīcību Ukrainas jautājumā nosaka uzņēmēja pieredze un darījumu domāšana. Tā rada risku, ka lielāks spiediens tiek izdarīts uz Ukrainu nekā uz Krieviju.
Kara Ukrainā atrisināšanu ASV prezidents Donalds Tramps lielā mērā uztver kā divu valstu konfliktu, ko jārisina sarunu ceļā. Tā 7. novembrī, ASV vidustermiņa vēlēšanu speciālizlaidumā televīzijas kanālā TV24, vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns. Pēc viņa domām, šāda pieeja rada risku, ka miera vārdā visvairāk spiests tiek tieši agresijas upuris – Ukraina.
Darījumu prizma, nevis lojalitāte
Andžāns atzina, ka Trampa simpātijas pret autoritāriem līderiem ir zināmas, taču viņa rīcību nav obligāti jāskaidro ar īpašu lojalitāti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Eksperta ieskatā svarīgāka ir paša Trampa domāšana, ko lielā mērā veido uzņēmēja pieredze un ieradums pasauli skatīt kā darījumu virkni.
Tādēļ arī karu Ukrainā Tramps, pēc Andžāna vērtējuma, uztver vienkāršoti: karo divas valstis, bet viņa uzdevums ir panākt vienošanos. Jautājums par to, kura valsts ir agresors un kura aizstāvas, šajā skatījumā paliek otrajā plānā.
Atkarība no ASV atbalsta
Eksperts uzsvēra, ka Trampa administrācijai ir ievērojami vieglāk izdarīt spiedienu uz Ukrainu nekā uz Krieviju. Ukraina joprojām ir atkarīga no ASV tehnoloģijām un militārā atbalsta, tostarp no sistēmām “Starlink” un “Starshield”.
Bažas viņš pauda arī par iniciatīvu PURL, kas ļauj Eiropas valstīm un Kanādai par saviem līdzekļiem iegādāties amerikāņu bruņojumu Ukrainai. Ja ASV šo mehānismu pārtrauktu, Ukrainas situācija kļūtu vēl sarežģītāka.
Sarunas ar Krieviju
Andžāns atgādināja par ASV īpašā sūtņa Stīva Vitkofa vizītēm Krievijā un Trampa telefonsarunām ar Putinu. Savukārt 28 punktu miera plānu, kuru izstrādāja, piedaloties Vitkofam un Krievijas pārstāvim Kirilam Dmitrijevam, viņš vērtēja kā faktisku Ukrainas kapitulācijas piedāvājumu.
Pēc eksperta domām, Trampa politika ne vienmēr liecina par simpātijām pret Krieviju. Tomēr darījumu domāšana un vēlme ātri panākt vienošanos var novest pie situācijas, kurā Ukrainai tiek prasītas daudz lielākas piekāpšanās nekā agresorvalstij.
