Elenger: šogad Igaunijā gāzes deficīta nebūs, bet apkures rēķini var pieaugt par 50-60%

Elenger Grupp AS valdes loceklis Raul Kotovs raidījumā "Nedēļas intervija" pauda, ka šoziem Igaunijai gāzes deficīts nav draudošs, un galvenais enerģētikas risks valstij ir nevis piegādes trūkums, bet cena.

Pēc Kotova vārdiem, situācija ar gāzes nodrošinājumu Igaunijā ir stabila. Uzņēmums šoziem reģionā plāno piegādāt piecus gāzes kravas kuģus, kas, viņa vērtējumā, ir pietiekami noslēgto līgumu izpildei. Kotovs uzsvēra, ka gāzes ir pietiekami, tāpēc uz situāciju uzņēmumā skatās ar mieru.

Krātuvju piepildījums un alternatīvas

Eiropas gāzes krātuves ir piepildītas aptuveni 70% apmērā, savukārt Latvijas Inčukalna krātuve — mazāk nekā 50%. Kotovs tomēr norādīja, ka krātuvju piepildījuma līmenis pats par sevi nav vienīgais reģiona enerģētiskās drošības rādītājs — papildus Latvijas krātuvei Baltijas valstis gāzi saņem arī no sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Lietuvā un Somijā.

Uz jautājumu, vai Igaunijai pietiks gāzes bargas ziemas gadījumā, Kotovs atbildēja, ka piegāžu problēmas viņš nesagaida, jo ar valsti un citiem piegādātājiem ir noslēgti līgumi. Jautājums, viņaprāt, ir vien par to, kāda būs cena.

Cenu prognozes nenoteiktas

Cenu situācija ir daudz mazāk prognozējama. Pašlaik gāze Eiropā maksā ap 70-75 eiro par megavatstundu — ievērojami vairāk nekā pirms gada. Par cenu kāpuma faktoriem Kotovs minēja situāciju saistībā ar Hormuza šaurumu un konkurenci par gāzes piegādēm ar citām valstīm. Ievērojama cenu krituma iespēja, viņaprāt, ir saistīta ar kara starp Irānu un ASV attīstību, kā arī jaunu sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas jaudu parādīšanos — tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā tirgū nonāks vairāki jaunbūvēti SDG uzņēmumi, kas varētu ietekmēt cenu.

Kotova bāzes scenārijs paredz, ka tuvojošajā apkures sezonā cenu līmenis saglabāsies tāds pats kā tagad, ar cerību uz turpmāku kritumu.

Komentējot iespējamo valsts kompensāciju par tīkla maksājumiem straujas energocenu kāpuma gadījumā, Kotovs norādīja, ka šāds pasākums varētu palīdzēt patērētājiem, tomēr atbalstam primāri jābūt vērstam uz tiem, kam palīdzība ir tiešām nepieciešama, nevis automātiski visiem.

Visjutīgākais situācijas sekas var skart tos, kuri izmanto gāzes apkuri — ja gāzes cena un patēriņš saglabāsies tādi paši kā tagad, apkures rēķins var pieaugt par 50-60%. Precīza prognoze tomēr ir atkarīga no tā, cik bargu vai mīkstu ziemu piedzīvos Igaunija.