Enerģētikas uzņēmuma vadītājs: šoziem Eiropā un Baltijā krīze var attīstīties straujāk nekā 2022. gadā
"AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš brīdina, ka pieci vienlaicīgi faktori var izraisīt enerģētisko krīzi Eiropā un Baltijā. Fiziska gāzes vai elektrības trūkuma pagaidām nav, taču cenu kāpuma risks ir augsts.
Eiropā un Baltijas valstīs šoziem var izveidoties enerģētiskā krīze, kas attīstītos straujāk nekā 2022. gadā, aģentūrai LETA sacīja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš min piecus faktorus, kas vienlaikus ietekmē energoresursu cenas, un norāda, ka tie var ietekmēt arī Latvijas gāzes un elektroenerģijas patērētājus.
Pieci riska faktori
Pirmkārt, Eiropas Savienības gāzes krātuves oktobra beigās bija piepildītas aptuveni par 75%. Tas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā pēdējo piecu gadu vidēji un zemākais rādītājs kopš uzskaites sākuma 2011. gadā. Vācijā piepildījums ir ap 62%.
Otrkārt, Hormuza šaurums sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģiem joprojām faktiski ir slēgts. Pirms kara ar Irānu no Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem ik mēnesi tika sūtītas ap 93 kravas, bet septembrī un oktobrī – tikai 27 mēnesī, aptuveni 30% no ierastā. ASV prezidents Donalds Tramps nav izslēdzis triecienu paplašināšanu Irānai pēc 3. novembra vēlēšanām.
Treškārt, Eiropa par katru LNG kravu konkurē ar Āziju, kur Japāna, Dienvidkoreja un Ķīna ir maksātspējīgi pircēji. Ceturtkārt, prognožu modeļi liecina par iespējami ļoti agru polārā virpuļa sabrukumu novembra sākumā, kas no novembra vidus var palielināt aukstuma un bezvēja periodu risku. Piektkārt, pieaug provokāciju risks pret Baltijas enerģētikas infrastruktūru.
Cenas un situācija Latvijā
Gāzes cena TTF biržā divās nedēļās pieauga no aptuveni 88 līdz 103 eiro par MWh – tas ir augstākais līmenis gandrīz četros gados. Decembra piegādes kontrakta cena trīs mēnešos kāpusi par 84%. Salīdzinājumam, 2022. gadā Vācijā gāzes cena sasniedza 340 eiro par MWh, bet elektroenerģijas – 670 eiro par MWh. Pašreizējās nākotnes līgumu cenas ir ievērojami zemāk, tāpēc uzņēmumiem vēl ir iespēja mazināt riskus.
Inčukalna krātuvē 30. oktobrī bija 12,46 TWh gāzes, tostarp 4,03 TWh reģionālās drošības rezerves. Tas ir par 15% mazāk nekā pirms gada. Klaipēdas un Inko LNG termināļi strādā stabili. Samtiņš norāda, ka cenu kāpums nav garantēts: ja kuģu satiksme Hormuza šaurumā atjaunosies vai ziema būs silta un vējaina, cenas var arī samazināties.
