Enerģētikas vīzijas: trīs partijas atbalsta atjaunojamo enerģiju, trīs – degslānekli

Igaunijas politiķi, gatavojoties gaidāmajām vēlēšanām, izstrādā enerģētikas platformas. Visas parlamenta partijas vienojas par nepieciešamību palielināt vietējo elektroenerģijas ražošanu un mazināt atkarību no importa, taču viedokļi par veidu, kā to panākt, krasi atšķiras.

Valdošās Reformu partijas un Eesti 200 pārstāvji uzsver atjaunojamās enerģijas paplašināšanu. Enerģētikas un vides ministrs Andress Suts norāda, ka visātrāk tirgu var sasniegt ar sauszemes vēja enerģiju, tādēļ izsludināta cenu izsole 2 teravatstundu apjomam. Ilgtermiņā Suts paredz vietu arī kodolenerģijai, un uzskata, ka degslānekļa ēra beigsies nākamajā desmitgadē. Viņa redzējumā 70% jaudu veidotu saules, vēja un akumulācijas stacijas, bet 30% – kontrolējamas jaudas.

Eesti 200 valdes loceklis Tarmo Tamms iebilst pret Ķīnā ražotu akumulatoru izmantošanu, jo nauda aizplūstu no valsts. Tā vietā viņš ierosina būvēt vienu lielu hidroakumulācijas staciju, kas kalpotu 100 gadus. Sociāldemokrātu enerģētikas plāns paredz trīskāršot atjaunojamās enerģijas ražošanu līdz 2032. gadam, tādējādi samazinot biržas elektroenerģijas cenu uz pusi. Partijas priekšsēdētāja vietnieks Jevgeņijs Osipovskis apgalvo, ka Igaunija kļūtu pašpietiekama un pārstātu būt enerģijas importētāja.

Pretēju nostāju ieņem EKRE, Igaunijas Centriskā partija un Isamaa. EKRE līderis Martins Helme uzsver, ka jāražo tik daudz degslānekļa enerģijas, cik nepieciešams, lai nerastos deficīts, bet paralēli jābūvē kodolspēkstacija. Centriskās partijas priekšsēdētājs Mihails Kylvarts norāda, ka degslāneklis rada darbavietas un ļauj investēt zinātnē, un Igaunija nevar atļauties atkarību no importa vai klimata. Isamaa vadītājs Urmass Reinsalu piebilst, ka pašreizējā situācijā jāsaglabā degslānekļa enerģētika, neizslēdzot nevienu kurināmā veidu.