Erkki Koorts: Krievija izšķērdēja savu iespēju logu, tagad tas pavēries Ukrainai
Saskaņā ar drošības eksperta domām, Krievija nespēja izmantot īso labvēlīgo periodu, ko radīja Trampa prezidentūra, un tagad iniciatīva pārgājusi Ukrainai.

Krievijai 2025. gada sākumā bija unikāla iespēja panākt izdevīgu vienošanos Ukrainas karā, kad ASV prezidents Donalds Tramps solīja izbeigt karu un spiedienu galvenokārt vērsa uz Kijivu. Tomēr Maskava nespēja gūt izšķirošus panākumus kaujas laukā, un ASV uzmanība pārslēdzās uz iespējamo konfliktu ar Irānu.
Eksperts norāda, ka Krievijas cerības uz izrāvienu nepiepildījās. Kaut arī Maskava sākotnēji iedomājās, ka Tramps būs viegli ietekmējams, realitātē miera sarunas nonāca strupceļā. Kijiva prasmīgi izspēlēja situāciju, radot iespaidu, ka ir gatava diplomātijai, bet vienlaikus nostiprinot savas pozīcijas.
Ukrainas pašapziņa ir ievērojami augusti, ko veicinājusi Eiropas atbalsts un pašas Ukrainas spējas. Eiropa, savukārt, caur šo atbalstu stiprinājusi savu pašapziņu. Krievija, kas cerēja uz labvēlīgāku vienošanos, nokavēja brīdi, kad vēl varēja diktēt noteikumus.
Pašlaik Krievijas propagandas mediji uzsver, ka Tramps patiešām centies panākt mieru, bet neesot spējis. Savukārt Eiropā parādās iniciatīva, ko vada Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste, mēģinot panākt taustāmus rezultātus, kas ir atbalsts Ukrainai. Notiek arī diskusijas par Eiropas Ārējās darbības dienesta reformu.
Maskava, cerot uz izdevīgāku darījumu, ir palaidusi garām iespēju. Ukrainas pārliecība turpina augt, un Krievija saskaras ar vismazāk vēlamo scenāriju.
/nginx/o/2026/06/10/17705382t1h1a28.jpg)

