ES 21. sankciju pakete pret Krieviju pieņemta ar izņēmumiem un vājinājumiem
Eiropas Savienība 23. jūlijā apstiprināja 21. sankciju paketi pret Krieviju, taču ambiciozie sākotnējie priekšlikumi tika būtiski vājināti vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ.
Neraugoties uz cerībām, ka pēc Viktora Orbāna nomaiņas ES lēmumu pieņemšana par sankcijām pret Krieviju kļūs vienkāršāka, 21. sankciju paketes apstiprināšanas process pierādījis pretējo. 23. jūlijā oficiāli pieņemtā pakete saskārās ar vairāku valstu atklātu pretestību, kas aizstāvēja savas bankas, kuģniecības kompānijas, zivju pārstrādātājus un attiecības ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu.
Eiropas Komisijas priekšlikums tika iesniegts 9. jūnijā, un to diplomāti sākotnēji raksturoja kā vienu no visambiciozākajām sankciju paketēm. Tomēr nedēļu ilgās sarunās vairākas ieceres tika svītrotas vai ievērojami mīkstinātas. Atsevišķām valstīm un uzņēmumiem piešķirti izņēmumi, kas ļāvuši saglabāt konkrētās ekonomiskās intereses.
Lai gan Ungārijas jaunais līderis vairs nebloķēja procesu, citas dalībvalstis atklāti aizstāvēja savas nozares. Rezultātā pakete zaudēja daļu sākotnējās ietekmes, taču tā tomēr tika pieņemta, lai turpinātu spiedienu uz Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.
